|
|
|
Aprīlis 5., 2013
09:41
nepagāja ne mēnesis (nu, labi - divi), un beidzot, vakar, trīs kokčiku un trīs (neskaitot manus un meistares) acu pāru pavadībā man tika uz nagiem uzklāts gēls. franču manikīrs. spīd un laistās. baltais ir balts un pārējais ir caurspīdīgs, vienkārši un nepretenciozi, bet viena lieta man liek paskatīties uz saviem nagiem biežāk, nekā parasti, pieceļot tos pie acīm, lai ikreiz kā pirmoreiz varētu nobrīnīties, - cik biezi! tik biezi, ka liek justies dīvaini.
varbūt gēls tomēr nebūs mana lieta. bet nu, paskatīsimies, ko es teikšu pēc trīs nedēļām.
|
20:35
gribētos, lai paklausās manī, tā koncentrēti ņem un klausās, un uzdod tikai uzvedinošus jautājumus, klausās manī pa īstam, līdz es pasaku visu līdz galam. tajā pašā laikā, tiklīdz tā notiek (ļoti reti, might i add; everyone loves to talk, talk, talk, talk, barely anyone loves to listen), es samulstu.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |