|
|
|
Janvāris 3., 2013
09:45
laikam nobeidzu savu ciklamenu.
|
09:54
un vispār, es nesaprotu - keita vinsleta apprecējusies. un joprojām ne ar di kaprio. kas tā par nesakārtotību?
|
16:29 - : who what where how
patiesībā jaungads tiešām tika sagaidīts, salūt redzēts, kaut arī vienubrīd jau likās, ka aiz visām tām galvām un mugurām neredzēšu neko, viss tika apmazgāts ar visnotaļ draņķīgu rīgas rozā šampanieti, bet labāk tā, nekā sausā (lai gan sausā ir relatīvs jēdziens, no daudziem dzirdēju, ka lija). visā tajā pūlī pamanījāmies ne tikai nepazust, bet arī satikties, širmis esot vienkārši meklējis visblondāko galvu, visticamāk tā izrādīšoties es, un tad ar viņa gādīgo saprātu (iesim tajā malibu vai kaut kur citur? a kur citur?): "beidziet guidri dirst un ejam iekšā!" aizgājām paēst un padzert, un vēlāk arī padejot, un tad vēl padejot, a pavisam, pavisam pirms tam es pirmo reizi mūžā biju "sarakstā", lai iekļūtu klubā, ha (te nu sveicieni hotai, kurš varēja izmantot savas privilēģijas nekad nesatiktiem cibiņiem)!
tad no pulksten septiņiem rītā līdz pat mirklim, kad ievēlos ar seju savā spilvenā gan bija pamanījies sākties un beigties viens pasākums, ko es varētu nodevēt par cirku, kāds tas parasti rādās, kad ir murgi. it kā nekas šausmīgs, nē, bet tu sēdi, un nesaproti, kāpēc vēl esi tur, ko tu gaidi, tinies lapās un štrunts ar visiem, nu jau tā kā pietiks, ne? un pietika arī. pēc gada šo lasīšu un, visticamāk, tikai miglaini atcerēšos, par ko runāju, bet tas nekas, jo labāk, jo tas nav nekas tāds, kā detaļās būtu vērts iedziļināties, jo tas ir beidzies, noslēdzies, izčibējis.
nu, un tagad, attiecīgi, viss var sākties no sākuma, hehe
|
17:10
jāatzīmē, ka juniverss visu negatīvo kārtējo reizi mēģināja man kompensēt finansiālā ziņā - taksis pa lēto, ieejas biļeti klubā izmaksā vīrietis, kurš (kamēr es smēķēju pie ieejas durvīm un mēģināju uzrakstīt druškām īsziņu, ka esmu veiksmīgi nokļuvusi galā) metās man klāt apgalvodams, ka man ir ļoti skaisti vaigu kauli (katrs, kurš mani sejā redzējis, zinās, ka man teju vai vispār nav vaigu kaulu) un vilka iekšā, jo mums tūlīt jāejot dejot un dzert šampanietis. es, protams, žigli nozudu tualetē, no kurienes nelīdu ārā savas 15 minūtes, līdz viņš bija aizmirsis par mani. un tad izrādījās, ka tur strādā pazīstams bārmenis. tas būtu štrunts. bet viņš bija ļoti dāsns, līdz ar to, es atbraucu mājās, un man pat vēl bija nauda. tas ir kaut kas nebijis!
|
|
|