|
Decembris 16., 2012
15:38 grūti rakstīt garus teikumus. un īsus.
|
19:21 domāju par kaķiem, to, kā es nesaprotu, kā var tā dievināt tos kustoņus, nē, nu, jauki jau ir, un smieklīgi dažreiz, bet nu nav tā, ka es ieraudzītu savu kaķi un tūlīt plīstu no mīlestības, gribētu viņu uzcināt un ņemties ap viņu, kamēr viņš skaļi murrā. un tad es sapratu. man liekas, man ir problēmas ar mīlestību. man liekas, es nevienu nemīlu. vispār. un vai esmu mīlējusi? nu, tur žižeks labi bij izteicies par pagājušām mīlestībām, ka tās vispār vienmēr šķietot kā iedomātas. man ir daži, pavisam daži, kas man kaut ko nozīmē, bet līdz mīlestībai tur kā rāpus līdz maskavai.
|
21:33 lawless. varētu teikt - flawless, bet, ņemot vērā to, ka dažbrīd man bija neiespējami saprast, ko toma hārdija forests tur rūca, tad nevar tomēr vis. kaut gan viņa rūkšana, tajā pašā laikā, bija flawless. un iesprausta vislabākajās vietās. nez vai viņš to pievienoja pats no sevis, vai arī tas tiešām bija scenārijā?
|
|
|
|
Sviesta Ciba |