|
|
|
Decembris 6., 2012
09:01
jūs varētu teikt, ka šodien esmu sapīkusi.
sakiet paldies manai tantei, kura iedomājās rīta agrumā nokomentēt manus matus kā "interesantus".
es ienīstu "interesantus".
vai tas būtu apģērbs, krāsa, ēdiens, mūzika vai, dies pasarg, mati.
|
15:02 - : when kids grow up
atnāk, īsāk sakot, alvis, viņš mums tagad klients, a agrāk palīdzēja veco dzīvokli remontēt, nu i vienā tādā remontēšanas reizē es viņam kaut ko palīdzēju, a tas bija savus desmit gadus atpakaļ, nu i tagad mēs satiekamies tā, uz desmit minūtēm reizi miļōns mēnešos, bet šoreiz viņam vid pārbaude nāk virsū, un viņš tā kā biežāk te uzturas, tad nu šodien sanāca nošpiļkot viņam garām uz manām 15cm sandalēm (līdzīgas balenciaga 2007. gada pavasara skumji slavenajam modelim), un viņš tā paskatās uz mani un saka:
- nu i ti virosla! a virosla krasivaja! i kakije špiļķi!
(tas nekas, ka mēs vienmēr latviešu valodā sarunājamies, ja)
(un tas nekas, ka no labsajūtas par tādiem vārdiem vaigi vēl tagad svilst)
(a prijatno ta)
(vēl jauna, vēl skaista)
(bet ar diusseptiņi skaitoties, ka ziedu laiks esot garām)
|
21:04
man liekas, es esmu pārstrādājusies.
tas arī izskaidrotu to, kāpēc nāk prātā domas no sērijas, ka "es gribu gulēt", tiklīdz speru soli pār mājas slieksni, un ka "varbūt tā šķiršanās bija kļūda", jo tā nebija kļūda. nebija taču, vai ne? es neesmu radīta attiecībām un viņš, nu, viņš ir cilvēks ar tādu raksturu, kuru nav manos spēkos savaldīt. bet gulēt gan gribas.
|
21:08
a kāds var man atgādināt, kā saucās tā lapa, klīda te pa cibu vienubrīd, pasen jau, kur bija kaut kas par numeroloģiju, vai mēneša dienām, kaut kas tāds, ķipa horrorskops, bet ne gluži, un krievu valodā. pazudis tas bukmārks man ir. galīgi!
|
|
|