|
|
|
Novembris 17., 2012
18:56 - : divdesmit četras stundas
nezinu, kas vakar bija gaisā, varbūt brīvība, bet pēc konsultēšanās ar bakalaura darba vadītāju, mēs ar kursabiedru paņēmām a wrong turn, un brīvpratīgi piespiedu kārtā pavizinājāmies pa centru, tad es izlecu pie galerijas ārā, un pie pašām ieejas durvīm, pēc tam, kad divi jaunēkļi vispirms man paprasīja uguni, nostreļīja cigareti, saslavēja manu dabisko manikīru (viņiem jau nebija izvēles) un sabučoja manu roku, izdomāju, ka aiziešu paskatīties visas tās starojošās gaismas, un it kā jau nekas daudz nebija un dažkārt bija grūti pateikt, vai tur vienkārši vitrīnas un ārlampas beidzot nomazgātas, vai arī tur īpaša instalācija, nu lūk, bet, neskatoties ne uz ko, es jutos tik labi, tik, tik labi, man pat nevajadzēja likt mūziku uz ausīm, un tur mazie brēkuļi ar savām spīdīgajām figņām rokās, tur viņu senči, tur ōmes un ōpji, un vispār cilvēku daudz, bet ne pārbāzts, un tad es tur tā vazājos, vazājos, vienu brīdi likās, ka redzēju kaut kur baigi zināmus sarkanus matus, bet nevarēju īsti saprast, kam tie pieder, tomēr esmu diezgan droša, ka kādai no cibas. un tad vakarā coma un marķīzs mani iepazīstināja ar "valleys", kas, nu, teikšu, kā ir. tas ir spēks. "jersey shore" nudien ir "valleys" puritāniskā versija, un man nebija licies, ka tas ir iespējams. "valleys" ir ... tīrradnis. tur ir īstā dzīve. bez izskaistinājumiem. tas ir jāredz. iesaku pasniegt ar kokčiku un sieru, un pa rokai turēt lapiņu un rakstāmo, lai neaizmirstu jaunvārdus. piemēram "fuff", "puff" (ok, šis bija kaut kur dzirdēts") un "wuff".
un tad es atbraucu mājās, un uzzināju, ka serveris ir ejošs, līdz ar to, man jāsavada kaudzīte ar pavadzīmēm, jo grāmatvedībā ir tikai viens termiņš, kad visam jābūt gatavam, un tas ir "vakar".
|
|
|