|
|
|
Oktobris 30., 2012
10:08
un vispār, esmu nonākusi līdz tādam punktam manā dzīvē, ka sāku izjust vajadzību pēc pārnēsājama elektroniska atgādinātāja. tas ir slikti un man nemaz nepatīk, jo mans baltais samsung wave 575 saistās ar gaišām un siltām atmiņām, bet visvairāk jau priecē tas, ka viņš nav nonācis garnadža rokās, kā visi tie, kas bijuši pirms viņa.
|
14:04 - : vot jums. winter is coming
lūk, es te visu laiku skandinu, ka krāpšana ir nepiedodama lieta, un tā arī ir. nu, principā. un tad pusdienlaikā satiku to eksemplāru, kas acīs bija iekritis jau sen, bet tad viņam bija meitene, un vispār, mēs neapgrozījāmies vienos lokos, un tagad, kad ir uzradies viens, ar ko es pavadu laiku kopā, vai ne, zakon podlosķi, viņš ir brīvs kā putns debesīs, un neba nu tas kaut ko baigi maina, nedomāju, ka viņš ir baigi kautrīgais (ja būtu interese, būtu kaut ko pasācis), un nedomāju, ka viņš ar mani vēlētos pavadīt laiku, bet tā lieta ir tāda, ka ieraudzīju viņu, un sapratu, ka, bļin, sieviete, a tev kaut viens uzticības gēns vispār ir? tev par citiem nepieklātos domāt, jo tas taču nav smuki pret to otru cilvēku, pat ja nekas konkrēti nav atrunāts (es nojaušu, ka tā nu ir lieta, kas maziem burtiņiem rakstīta by default). nu, normāli? promska, nav normāli. neesmu es radīta tādām lietām, nu!
|
14:23
to be completely honest, - i just can't take the pressure.
|
|
|