|
|
|
Oktobris 28., 2012
16:11 - : cut the jazz
I
tikai neveltiet pārāk daudz laika tai prezentācijai. nē, tiešām. nevajag veltīt pārāk daudz laika nevajadzīgām lietām. kad es gulēju uz nāves gultas, tad sapratu, ka mana vienīgā nožēla ir par to, ka man bijis par maz vīrieša dzīvē. darbības vārdu neteikšu.
II
bērni izaug, darbs beidzas, vīrs pamet, lūk tad arī paliks tikai mācības. līdz tam, mīļās meitenes, lieciet pie sirds - galvenais dzīvē ir vīrietis! nevis mācības.
III
jūs šodien lekciju arī gribat dzirdēt? es jums varu visu ko pastāstīt, nebūs gan par vides tiesībām.
(citēju savu jauno vides tiesību pasniedzēju)
(un uz tādas nots es pēc tam ar kursabiedrenēm aizdevos uz shot cafe)
(pēc tam uz de phazz, lai slavēta jimmy jaunā mīla, ar pāris gadu nokavēšanos es beidzot tiku uz viņu koncertu, kas, ja vien būtu bijusi labāka redzamība, būtu bijis vēl labāks)
(pēc tam braucu mājās, autobusā ēdu laša sviestmaizi, klausījos radio un jutos ārkārtīgi apmierināta ar savu dienu.)
|
21:49
ķīniešiem savs dangerous liaisons rīmeiks.
gaidu 9. novembri, tātad.
grāmatu tikmēr varētu pārlasīt.
retais darbs no kura man labsajūtas tirpas skrien pāri.
|
22:32
sēžu, karoče, pīpēju un domāju, un dadomājos tiktāl, ka attapos pie domām, kas mani pagalam izsita no sliedēm, proti, ka man laikam visā tajā būšanā ar pretējā dzimuma pārstāvi kopā, lai arī es pieturos pie pārliecības, ka mēs vienkārši pavadām laiku kopā, nothing too serious, tātad, ka visā tajā būšanā un visos manos commitment issues sāls slēpjas tajā, ka esmu parasts mirstīgais, kam savs sirdsmiers tomēr ir ļoti dārgs, jo sēdēju tur un teju vai dusmīgi noteicu: if he hurts me or plays with me, i'm gonna break his neck. un man nepatīk šīs domas implikācijas, tā vot. tā nu es visiem spēkiem ieturu distanci.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |