|
|
|
Septembris 26., 2012
09:13 - : 2 broke girls
jaunā sezona!
|
10:24 - : tentences. jaunā ēra
"White or blue shirt, conservative colored and patterned tie with an agreeably well-tailored suit. This is how you should dress for success, right? Twenty years ago or maybe even ten, I would have to agree. However, today we are steadily gravitating towards a more informal dress code in the workplace."
un tie, kas negravitē.. nu, tiem lai laba diļļu raža!
|
10:27 - : tentences. jaunā ēra
"they are informal and casual in everything they do because it is believed to promote creativity and collaboration."
liek pārdomāt to manu nostāju par skolas formu lieliskumu.
|
18:50 - : dievs, tava zeme deg
visi jau, protams, izteikušies, bet -
raksts vienkārši lielisks! akjel, ko es esmu palaidusi garām! man rodas jautājums par tām nevalstiskajām organizācijām un viņu pārstāvju spēju lasīt. vai arī - par manu spēju lasīt. un, ja reiz ejam pa šo ceļu, arī par savu spēju domāt. un es sevi nesauktu par visnekonservatīvāko cilvēku pasaulē, ja, man ir zināmi aizspriedumi pret citām rasēm, piemēram (nu, negribētu es precēties ar kādu melno vai kaut vai turku, ar sūdainu mietu varat klapēt, negribu, un viss). bet tie citāti no vēstules:
grāmatu publicēšana un izplatīšana pārkāpj Latvijas tiesību aktus un apdraud valsts pamatus (no kidding) - bērna tiesības uz savu tradicionālo un garīgajās vērtībās skaidri balstīto identitāti (tiesības uz tradicionālo... what? to var atņemt? grāmata?) - satversmes 110.pants nosaka (ō, pirmo reizi likums laikam paņemts rokā) - latvijas sabiedrība nav liberāli orientēta (mitam romnijam būtu a field day with this one) -
nezinu, vai man pietiks spēka izlasīt līdz galam. tas ir... vēsturiski!
|
22:11 - : par mani
5 gadi un viens rakstu gals internetā, lai man rastos aizdoma par to, kāpēc guys don't really even stand a chance. jo bija viens. heh. jā, nudien bija, riktīgs the one that got away. un nav izredžu kādam izturēt to testu, kādam viņš tiek pakļauts jau no pirmā čau, jo notiek salīdzināšana uzreiz, momentā, klik, un gatavs, - you failed! galu galā, ar laiku visas labās atmiņas tikai pastiprinās. ko nu?
tie, kas mani zina, varētu sākt domāt, - kā? pa kuru laiku? tev taču neviena nebija! bet tā īsti nevar teikt. es tikai nekad neesmu tās uzskatījusi par attiecībām to tradicionālajā izteiksmē. da tur vispār nevar izstāstīt, bet dažreiz tā ne īpaši forši paliek ap dūšu, kad es apzinos, ka ne ar vienu nekad tā vairs nebūs. tas bija vienīgais cilvēks, kura klātbūtne man neapnika. vienīgais, kura klātbūtnē es mierīgi varēju planēt apakšveļā. vienīgais, kas zināja mani no a līdz z, un kuram es šķitu interesanta, un vienīgais, par kuru es zināju, ka esmu viņam vajadzīga. un viņš pats to zināja. mēs visu darījām kopā. labi, vannā gan negājām kopā. viņš neaicināts nāca palīgā man. un otrādi. nekādas izlikšanās. varbūt tāpēc, ka abi labi zinājām - laiks ir skaitīts un mūsu attiecības nav attiecības.
un lai es pēc kaut kā tāda parakstītos uz vienkāršu, pliku mīlestību ar visām no tās izrietošajām sekām?
drošvien nāksies. bet manī vēl ir spīts un rebelisms mūžam dzīvs. labāk viena.
tātad, sakne ir atklāta. a daļše? daļše mēs turpinām tādā pašā garā, jo vīrieši jau man joprojām patīk. ļoti! es tikai negribu neko nopietnu, you know.
|
23:28
starp citu, no unpija noskatītās "pikvika kluba piezīmes" ir kaut kas fantastisks! ja tā nebūtu smaga kā ķieģelis, staipītu apkārt un lasītu, ejot pa ielu.
|
|
|