|
Septembris 19., 2012
09:19 kaut kā ar to moderno glezniecību ir tā, ka glīti jau ir (datora ekrānā), bet pie sienas es tādu nekarinātu. nu, izņemot francoise nielly konkrēto darbu. piedodiet, bet pārējais ir tāds mēsls (derīgs varbūt vienīgi apsveikuma kartiņām), ka tad jau labāk atstāju baltas sienas.
|
09:54 vēl arī varētu baleta un operas izrādes laist uz riņķi ik dienas pa vairākiem seansiem par tādām pašām cenām, kā kino, bet uz kino - par tādām cenām, kā uz auksto māgslu, un uzlikt feiskontroli - uz kino tikai black tie, bet uz operām - casual. cilvēcei nenāktu par ļaunu mazliet svinīguma ikdienā. turklāt, biznesiem ļoti ienesīgi, nemaz nerunājot par to, cik kruta būtu.
|
11:49 man vispār ir baigais paradums pārņemt citu paradumus. lūk, piemēram, mēs visi zinām, ka žāvēti augļi ir veselīga uzkoda starp ēdienreizēm. un cik daudzi no jums viņus uzturā lieto? (labi, labi, mums te daudzi veģetārieši, tie jau neko citu nevar ēst, bet es par parastajiem cilvēkiem runāju) tad nu lūk, inese no darba - viņa vispār man kā tāds iedvesmas avots. nemaz jau nerunāsim par to, ka savos gandrīz četrdesmit viņa izskatās lieliski, ģērbjas gaumīgi, laiku pa laikam sportom zaņimajetsa, vēl viņai arī visādi tādi veselīgi paradumi, starp kuriem ir piparmētru tējas dzeršana un žāvētu augļu graušana. tad nu man tagad uzkodās ir žāvētas plūmes (ciest nevaru riekstus, a visur citur kaloriju tik daudz, ka es vispār nesaprotu, kas tur tik veselīgs, ja). redzēs, kas no tā visa sanāks. pirmajos mirkļos protams jebkas šķiet labāks, nekā plika galete. un uz jubilāciju man jau vispār gribējās līdz 50 kilo nodzīvoties, tāpēc jau te tagad tāda pastiprināta domāšana, bet vīkendu izklaides dara savu un es domāju, ka mēs ar svariem varētu labi saprasties arī, ja viņi man teiks, ka es un mans ego kopsummā esam tā uz piecdesmit diviem.
|
16:24 tik enerģiski izklepojos (aizrijos ar pretklepus konču), ka tagad tāda juška, it kā riba bakstītos sirdī! vai plaušā. nu, vai kas nu tur atrodas.
|
|
|