|
|
|
Septembris 10., 2012
14:10 - : could i interest you in dessert?
vienmēr esmu mocījusies skaudībā par cilvēkiem, kam uz pieslimšanām samazinās apetīte - to esmu skandinājusi jau miļōns reizes. bet tagad ir noticis brīnums, un man pašai tā noticis! ne jau tā, ka galīgi pazudusi, kur nu, razmečtaļisj, bet tā, ka pienāk tradicionālais ēdienreizes laiks (tie man ir ļoti strikti), esmu savārījusi karpeļus, tur klāt vistu stilbiņi un tomātu salāti, protams, viss, kā pie baltajiem cilvēkiem, un man nav ne mazākās vēlmes to pat pagaršot. ledusskapī stāv arī torte, bet vienīgais, kas mani tiešām uzrunā, ir ķiplokmaizītes.
vēl es arī esmu atkodusi vislabāko diētu pasaulē - negaršīgs ēdiens. un vairs nebūs ne smakas no vēlmes pēc papildu porcijas!
|
14:18 - : how to [..] behave, eat, drink [..] and generally be better than everyone else
lūk, manuprāt, jaukākie padomi:
sēžat kafūzī ar draugiem, maltīte ir atnesta visiem, izņemot vienu. ko darīt? jūs pieklājīgi pajautājat, vai viņam būs iebildumi, ja sāksiet bez viņa. viņš saka, protams, ka nebūs. wrong! pat ja tu neesi ēdis trīs dienas, krietni labāk būs, ja jūs pagaidīsiet, kamēr atnesīs visiem. bet ja nu tomēr uzstāj, tad lēnām ķerties klāt, bet censties atturēties no frāzēm iz sērijas "paldies dievam, man jau likās, ka nomiršu badā."
un ekoņus drīkst turēt uz galda! ha! nu, kamēr neviens neēd, t.i.
un nekādā gadījumā neveikt viesmīļa darbu, un "izpalīdzēt" viņam, saliekot visus šķīvjus vienu virs otra, un vēl glāzes arī, lai ir kārtīga piramīda. viesmīlis tomēr labāk zin, kā veikt savu darbu.
|
14:40
un vakar naktī man rādījās, ka es nogalinu cilvēku. viņš man dzinās pakaļ pa tallinas universitātes (tāda ir vispār?) kāpnēm (ja ir, tad, jāteic, ka tur izskatās pēc psihiatriskās klīnikas vairāk, nekā pēc universitātes, ar visiem tiem garajiem baltajiem gaiteņiem un stāvajām kāpnēm). un visu laiku tas džeks man bija labi ja piecus soļus nopakaļ (kas ir viņiem visiem, ka grib mani nomušīt), tad kā tāds tarzāns ieķērās kaut kādā vadā, aplidoja man apkārt, nostājās man tieši priekšā, un es kā pagrūdu viņu ar abām rokām, tā viņš aizlidoja pār trepēm, atsitās pret grīdu, izlidoja pa logu un nosēdās universitātes zālienā.
širms tur arī bija, - optimistiski paziņoja, ka "nu gan tev ir pizģec".
|
20:27
un par to danijas kurpju konkursu man jāteic, ka tik neglītas kurpes bieži nenākas redzēt, tomēr kurpju konkurss ir kurpju konkurss. varbūt uz kājas izskatās labāk.
|
|
|