|
Jūnijs 17., 2012
20:43 šķiet, savā būtībā esmu sieviešu dzimtes babņiks.
|
21:08 - : briljanta afēra un tad, kad es šodien ap trijiem pamodos un ievēlos atkal pusguļus dīvānā pie televizora, krievu satelīts mani priecēja ar man on a ledge, par kuru manas pirmās domas bija - ō, būs labais, un tad, kad filma iznāca, tās skanēja vairāk līdzīgi šim - ak, dievs, kā man ir apnicis sems vortingtons, un kā man viņš terminatorā varēja patikt? un elizabete benksa arī tajā pašā maisā, - bet tad, kad es paskatījos vien pirmo minūti no filmas, i was hooked. bonusā - tur ir arī puika no billija eliota un prada reklāmas.
|
21:50 - : love me, love me, say that you love me viens no maniem lielākajiem trūkumiem noteikti ir tas, ka uz mani diez ko nevar paļauties. tas ir, vienmēr jāpieņem, ka es pēdējā mirklī varu mainīt domas, vai arī, vēl labāk, aizmirst kādu norunu. goda vārds, vienkārši ņem un izkrīt no prāta. satikties ar kādu, piemēram. tas ir šausmīgi, bet tas nav tāpēc, ka persona nebūtu man pietiekami nozīmīga, vai kas. nē, tas ir tāpēc, ka mani ir ārkārtīgi viegli izsist no līdzsvara un no uzņemtā kursa. te nu es sanāku tāds cilvēks, kas "nāk ar savu personīgo lietošanas instrukciju", which is not cool, un es cenšos neaizmirst, es cenšos nenovirzīties no kursa, bet agrāk vai vēlāk es aizmirsīšu un novirzīšos. tas ir neizbēgami, nenovēršami, tā notiek, un viss.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |