|
|
|
Jūnijs 15., 2012
10:59
zvanās man te viens, sauc uz biznesa pārrunām, bet man jau paranoja metas, tur kaut kas nav tīrs, jo kā nu kaut kāds mans kursabiedrs vārdā jānis (veikli, katram droši vien ir viens tāds) būtu ieteicis mani kā potenciālo afērās kritēju (tā ir, bet kursabiedri jau nu to točna nevar zināt). tā nu es nezinu. no vienas puses - patiesībā man tādam jaunam darbam nemaz nav vietas tagad. no otras puses - a ja nu tā ir mana lielā mūža iespēja (probably not)? bet nu vēl aizdomīgāk par aizdomīgu ir tas, ka tas zvanītājs man taisās "parādīt", kas tas tāds par biznesa projektu, bet apstāstīt nevarot un neko īsti nosūtīt arī ne. pēdējoreiz, kad šitā bija, es attapos skatoties 40 minūšu garu reklāmkino par ūnikālu metodi kā tikt galā ar neizskaidrojamo savā dzīvē (kas, protams, bija tāds murgs, ka es vispār nesaprotu, kāpēc tā arī nepateicu tās sektas darboņiem).
|
11:09 - : johnny boy
labi, trin trava tas viss. ko es pavisam aizmirsu izcelt - džonijs deps taču dabūjis the fashion icon award no cfda!
 
|
12:20 - : par līdzībām, ja
es gan nezinu, vai tas ir vārds, kas atbildīgs, bet tā nu ir sanācis, ka nezinu nevienu meiteni, kuru sauktu tāpat, kā mani, un kurai būtu dabiski taisni mati.
|
13:55
nuvot, un vispār, es nezinu, kā jūs, bet es rīt braukšu mājās. nē, nu, jāaiziet tak uz to vasiļjeva jūgendstilu palūkoties. ja pasaulē būtu kaut kripata taisnīguma, tad es būtu tai laikā dzīvojusi. kā pārtikusi, neredzēti skaista un ar "sievietei netipiski asu prātu" apveltīta meitene (riebj man tas vārds "lēdija", starp citu). un man būtu smukas kleitas, smukas rotaslietas, dzertu absintu, pīpētu no gariem iemušiem, slēptos no saules zem milzīgām platmalēm, un mani galīgi neinteresētu tas, ka varbūt tehnoloģijas attīstība ar laiku piespiedīs mani pāriet uz kādu nolāpītu viedtālruni, lai tikai es veikalā varētu vispār par kaut ko samaksāt.
|
14:09
šodien nevelk uz strādāšanu, ja nu kādam nepielec.
|
|
|