|
|
|
Maijs 10., 2012
16:28
dr. - nu, kas par vainu?
f - acis (zīmīgi aizveru ciet un ar pirkstiem pavicinos attiecīgajā virzienā).
māsiņa - un tās nav acu ēnas?
f - (noliedzoši pakratu galvu un domās atķeksēju kārtējo cilvēku, kas to jautā)
dr. - jāiet pie okulista.
sēžu stundu un desmit minūtes rindā pie okulista. es jums zvēru, tie cilvēki tur iekšā tēju dzer un spēlē šahu, tas nav normāli, ko tur tik ilgi var darīt? pirms manis bija divi cilvēki. un es jau tā līdu bez rindas, domāju, ja man vēl viens cilvēks būs jāgaida, sākšu skrāpēt acis ārā. iztēlē jau redzēju kaut kādu šausmeņu-žuķiku kadrus, kur mazas meitenītes ar iztecējušām, asiņainām acīm sēž, kāja nervozi sitas pie grīdas: "tu tikai nedomā par to, cik ļoti tev gribas pakasīt plakstiņus, jo vairāk tu domāsi, jo vairāk niezēs... jā, tā ir, niez vēl vairāk, tāks, tikai ar mazo pirkstiņu acu kaktiņam pieskaršos, tikai mazmazdrusciņ!"
beidzot atveras durvis, es iesperos iekšā, aiz muguras dzirdot: -nu da, ješčo i eta!
dr. - aijaijaijaij, kādu jaunu kosmētiku sāki lietot?
f - it kā nē. tas nevar būt no tā, ka pie datora sēž, visādi magnētiskie lauki un tā, varbūt ievu ziedēšana?
dr. - nē, tas tikai no kosmētikas.
un tagad, mīlīši, nāk pats labākais, - es trīs mēnešus nedrīkstu lietot nekādu kosmētiku. nekādu! trīs mēnešus!!
nē, meloju, labākais nāk tagad, - man pirmo reizi mūžā ir slimības lapa. prikiņķe? slimības lapa. no kosmētikas! tagad vietā būtu alanisas morisetes "ironic".
|
17:54
un šim pasākumam par godu es jau vienos dienā kūpināju karpu draugu dārzā. nu, labi, viņi kūpināja, - es kā princese griezu tomātus un ķiplokus. un bija tik sasodīti ellīgi garšīgi, ka es pat mērcēju rupjmaizes šķēlīti tajos taukos, kas bija zivs viducī satecējuši!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |