|
|
|
Marts 8., 2012
11:22
tad nu našķējos ap sāļo kliņģeri (šampinjomi, šķiņķis, marinēti gurķīši), dikti apmierināta ar savu ideju, ka vajag visām samesties un taisīt pašām savus svētkus, nevis gaidīt uz citiem,
kad inna pēkšņi man saka (man pilna mute ar kliņģeri, ja): "tu jau atkal izskaties tievāka palikusi!" kas, protams, būtu ļoti glaimojoši, ja vien tur būtu kaut kripata taisnības: "inna, tev visu laiku tā liekas!" un viņa tiešām to ir teikusi jau iepriekš. "tā nav!"
viņa tā paskatās uz mani: "ja? nu tad varbūt tā izskatās, jo tu beidzot iztuntulējies no savim džemperiem!"
labi, protams, ka nonācām pie kopsaucēja, bet, - kāda vaina maniem džemperiem? atskaitot to, ka tie lielie un supersiltie man ir tikai trīs. vai četri.
|
16:34
tātad, piezvana h&m. nē, no sajūsmas nav jālauž krēsli, jo vizuālā merčendaizera pozīcijai man esot pārāk maza pieredze, bet vēl arī neesot pamata griezt vēnas, jo tie pārstāvji esot novērtējuši manu entuziasmu strādāt šai sfērā un ja man esot vēlēšanās, varu pretendēt uz to otru amatu, t.i., pie tiem, kas ir atbildīgie par naudas lietām.
tagad esmu tajā pašā pretendentu maisā, kur mana druška. nerunāsim par to, ka viņa pirmā pieteicās. un ka, ja ne viņa, tad es nemaz nezinātu, ka viņi meklē tādus cilvēkus. bet nu viņa jau ir uzaicināta uz nākamo kārtu, tā ka varbūt nekāda konkurence nemaz arī nebūs. tāda īsta vispār nemaz nevar būt, jo cipari galīgi nav mana spēcīgā puse.tas atgādina to reizi, kad mēs ar citu drušku abas sadomājām pirmajā ģimnāzijā stāties, un aizgājām par iespējām painteresēties nedēļu pirms iestājeksāmeniem, un laipnā tante, kas mūs sagaidīja, uzmundrinoši pavēstīja, ka mums mēģināt tikt iekšā tajā skolā ir tas pats, kas mēģināt izlīst caur adatas aci.
a ja tā padomā - taču pofik veņiki. kā būs, tā būs.
|
19:32
ej kā tāds muļķis, ceri kaut ko, akdies, nu šoreiz taču būs, un tad, saņem, sēdies, divi, ej vadi savas pavadzīmes līdz pastarajai dienai. nu, vai tad tas nav depresīvi? un it kā nepietiek ar to, ka sapņu vīrieša drošvienka nav vispār, sapņu darbu neredzēt kā savas ausis, vēl arī no mandarīnu mizošanas man tagad ir dzeltens īkšķa nags.
|
|
|