|
|
|
Janvāris 12., 2012
09:30
es esmu visdrausmīgākais augu uzturētājs, lai gan vispār man tīri labi patīk, ka kaut kas zied. bija man reiz divi kaktusi, viens no tiem nokalta, otru es atstāju vasarnīcā, kad pārvārcos, jo man viņš apnika, un es domāju - cik tad bieži kaktusu vaig laistīt, gan jau izvilks, un aplaistīšu, kad būšu tur. šķiet, neesmu tur bijusi vairāk kā gadu.
tad man uzdāvināja gumijkoku. tas man dikti asociējās ar to augu no filmas leon, un tad es nolēmu, ka stiepšu to visur līdzi, lai tur vai kas. un tā arī esmu darījusi. bet tad atliek dāvinātājam uzkāpt man uz varžacīm, un augs par to dabū ciest.
tad man uzdāvināja ciklamenu, vai kā viņu. uzdāvināja mamma, ar domu, lai piesaistītu manai dzīvei mīļoto vīrieti. varat iedomāties, cik pretrunīgas ir manas jūtas pret šo augu. tā nu es to aplaistu tik bieži, cik bieži iedomājos, ka būtu forši, ja uzrastos tas vīrietis. pēdējā laikā tas notiek arvien retāk. nejau tāpēc, ka es domātu, ka puikas nav forši. kā nu ne. jūs iekrāsojat manu dzīvi ar smiekliem, un man dikti patīk smieties. bet es arvien vairāk sliecos uz to pusi, ka neuzradīsies man neviens kavalieris, kamēr es būšu tāda, kāda esmu, un, crazy as it may seem, man gluži labi patīk, kāda esmu (i mean, kāpēc gaidīt vēl 15 gadus, lai pieņemtu sevi, ja to var izdarīt jau tagad?).
īsāk sakot, nedāviniet man istabas augus, pažēlojiet augus.
|
13:55 - : "tu esi īsts zelta gabaliņš!"
gāju cauri darba drošības pierakstiem, un atradu piezīmi, ka cilvēka ķermenī esot 0.2 mg zelta.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |