|
|
|
Janvāris 6., 2012
09:31 - : with a vengeance, huh?
taisnību sakot, nezinu, kā tie atriebīgie cilvēki dzīvo un kā no tā var gūt baudu. lūk, no domām par to, ka "nu gan viņš dabūs, ko pelnījis" vai arī "taste your own medicine" - no domām kļūst silti ap sirdi un kaut kāda apmierinājuma sajūta, bet, kad realizēju beidzot dzīvē to lielo māsterplānu, beigās paliek sirdsapziņas pārmetumi, ka nav tas pareizi, un lai arī pelnījis, nav manā garā rīkoties aiz atriebības. pat ja tas ir tik vien, kā uz jautājumu: "vai tu aiznesīsi uz pastu vienu sūtījumu?" atbildēt ar stingru: "nē." nejau tā pati darbība ir tik briesmīga - es taču varu būt aizņemta u.tml., - bet tas, ka es atteicu aiz plikas, nožēlojamas atriebības.
|
11:49
a no tā hematōgena ir kāds labums, izņemot to, ka ir ļoti garšīgs?
jo īpaši tas, ar linsēklām.
|
21:08
akjā, piektdienas vakars. nē, es šodien nedzeru. taisu vakariņas tantes sīčiem. šķiet, alkohols skars manas lūpas tikai pēc divām nedēļām. sirds sadeg neparasti.
|
21:19
un vispār, es tik daudzās skolās esmu mācījusies, ka man sāk jukt, kurš ir kuras manas skolas biedrs.
sarakstos ar vienu meiteni, kura nupat uz vāciju, kā izrādās, pārvākusies dzīvot, un es nodomāju, 'ot, inga nu gan būs šokā, kad šito uzzinās. un tad attapos, ka inga tik tiešām varētu būt šokā no tāda paziņojuma. viņas taču i no citiem gadiem, i no citām skolām.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |