|
Novembris 16., 2011
09:30 - : 2 - 3 dienas izskatās, moraļņikiem tiešām ir īss mūžs. šodien atkal esmu gatava satikt cilvēkus un nedomāt par to, ka daudz labprātāk sēdētu viena kalna galā kaut kur andos.
|
14:48 - : labdien! labdien! uz redzēšanos! uz redzēšanos! nē, nu, kā tas var būt, es tiešām nezinu, - ka domas par kādu liek tev sajūsmā priecīgi ķiķināt džempera apkaklē, bet tad tu šo kādu satiec (un te es runājo par savu kaimiņu, to, kas tēva vecumā, pat gadu vecāks, bet kurš tad skaita, vai ne?), tad, bļin, nevari ne acu pacelt, tāpēc, ka zini, - ja paskatīsies uz viņu, un tu jūti līdz mielēm, ka tagad viņš skatās uz tevi, jo tu taču pieraksti viņa diktēto, īsāk sakot, ja tu pacelsi acis, tu nosarksi līdz pirkstu galiņiem! then again, es jau nezinu, varbūt es jau tāpat biju nosarkusi, varbūt tāpēc viņš arī skatījās. bļin!
|
18:11 man gribas kokteili. jums gribas kokteili? man gribas kokteili.
|
23:09 - : skropstas tātad. es izskatos pēc lelles.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |