|
|
|
Novembris 7., 2011
10:00 - : radio
tas beigsies ar to, ka es gaidīšu, gaidīšu, līdz cilvēki sapratīs paši, bet viņi nekad nesaprot paši, tad es izdarīšu visādus maigus mājienus, ka man traucē sēdēt starp diviem dažādiem radio, turklāt viens no tiem skan skaļi austiņās, un tad vienā brīdī es vairs nespēšu izturēt, un nevis palūgšu, lai vienu no tiem radio izslēdz, jo, kā smejies, šķiet, visi šajā kantorī spēj strādāt tikai mūzikas pavadījumā, izņemot mani, kam troksnis traucē, un es pat nevaru palūgt, lai viņi pagriež klusāk, jo ar prātu saprotu, ka tad viņi vispār neko nedzirdēs. tā ka tas beigsies vai nu ar pēkšņi sabojājušamies austiņām, ar ausu aizbāžņiem un pūķa izteiksmi, vai arī ar izrautu kontaktu. es zinu, pēc skata nepateiksi, bet es varu aizsvilties tā, ka stikli sāks trīcēt. ļoti bieži esmu vēlējusies saplēst arī kādu šķīvi vai triekt telefonu pret sienu, vai iespert datoram ar kāju, bet vienmēr apdomājos, ka pēc tam būs jāsagādā jauns vietā, un tad es izvēlos vai nu patrenēt savas balss saites vai nu klapēju durvis. kaut kā fakts, ka tās var no eņģēm izvelties, mani nesatrauc. turklāt, visas šitās durvju aizvēršanu bremzējošās iekārtas pamatīgi traucē tās ar pompu aizklapēt.
|
10:54 - : par sevis dalīšanu ar citiem
Poll #18602 : ilikeyouverymany
Open to: All, results viewable to: Alla cik t.s. nopietno attiecību tev ir bijis? tās, kas ilgst nedēļu, lūdzu, neskaitīt, kaut gan, domāju, neviena, kas tās sauktu par attiecībām, vismaz manā frendlistē nav.
kopsavilkumā - puikām vairāk attiecību, nekā meitenēm.
|
15:38 - : smēķētāju solidaritāte
eju ārā no galerijas centrs, priecājos, ka laiks tāds uz ziemassvētku sajūtām pavelkošs, visiem tādas laipnas sejas, bet varbūt nē, ko gribu, to redzu, vai ne, un tad tur tas krustojums, kā pēkšņi, tadā! izlec priekšā tāds skapis divi metri bez galvas, ar sānu redzi dzirdu, kā viņa korišs man aizmugurē ņirdz, un tas milzis, karoče, prasa cigareti, a tas otrs tik turpina ņirgt, domāju, baigais joks, pēc urlas it kā neizskatās, palūru uz to otru, a tam priekšējā zoba nav, draudzīgie smiekli sāka šķist tādi ne īsti pieskaitāmi, a tas milzenis jau ar saviem garajiem nagiem stiepjas pēc cigarešu paciņas, ko es, nelaimīgā kārtā, vēl nebiju ielikusi somiņā, un tas milzis tāds: "bet tev taču rekur ir paciņa!" un tas man deva vēl neredzētu sparu ar diviem lecieniem aplekt viņam apkārt un aizjozt pār krustojumu, kamēr zaļā gaisma vēl mirgoja, bet otrs korišs tik turpināja rēkt.
būtu pieklājīgi paprasījis, būtu uzcienājusi.
|
|
|
15 (25.0%)