|
|
|
Oktobris 9., 2011
21:31
un kaut kā tāda nelaba pēcgarša pēc šī vīkenda. vispār jau nebija plānots nekur iet, tikai braukt mājās, dzert vīnu un skatīties filmas. bet, nē, protams, uzrodas viens ļoti neatlaidīgs piedāvājums doties pie akmens tilta, nevis uz vecrīgu, kas arī bija izšķirošais, kāpēc piekritām. man gan visu laiku neizkrita no apziņas tas, ka "bet loģiski - neatlaidīgs piedāvājums uzrodas tieši tad, kad man no matiem var eļļu tecināt". labi, sīkums, cilvēkos jau īsti nebūsim. kā tad. kā tad! kamēr tikām līdz centram, neatlaidīgais zvanītājs jau bija paspējis tikt līdz vecrīgai. nu, labi, ja reiz tik tālu esam tikušas, ko nu vairs, pēdējais autobuss tāpat jau aizbraucis. viss jau bija lieliski. nu, izņemot pasistā taksista epizodi, kurš, pirmkārt, nemaz nezināja, kur atrodas the point of destination un gribēja mūs aizvest uz pārdaugavu, pēc tam, kad daudz maz ieskaidrojām viņam, kur jābrauc, viņš, jau atvedis mūs gandrīz līdz mājām, paziņoja, ka par šo mums būs jāmaksā divtik vairāk, nekā bija sarunāts, ko mēs atteicāmies darīt, un tad tik sākās... ceļa vidū apmet mašīnu otrādi, brauc kā nenormāls, mēs kliedzam (nu, labi, es ļoti dusmīgā balsī liku, lai viņš aptur to nolādēto mašīnu un izlaiž mūs ārā, ko viņš, protams, nedarīja), un tad, kad vienreiz piestāja, es atklāju, ka durvis ir aiztaisītas. karoče, man pat apnika stāstīt, murgs kaut kāds. viss pārējais jau bija lieliski, tikai šī epizode nomāc jebkuru vēlmi vēl kādreiz būt centrā četros no rīta.
|
|
|