|
|
|
Jūnijs 15., 2011
00:32 - : nedienas ar sarkanajiem lākturiem
pie visiem krustojumiem mani sagaidīja sarkanā gaisma. pie visiem! līdz pie viena beidzot bija zaļā. un tur mani gandrīz nobrauca mašīna. melna un spīdīga. pie stūres vīrietis ap 40, viņam blakus jaunāka sieviete. toyota, i think. vienmēr tiku teikusi, ka my death of choice būtu tapt notriektai ar smuku mašīnu, bet not today.
|
13:28 - : kukū
pie žurnālu stenda atšķiru cosmopolitan, izlasu horoskopus, viss, kārtējo reizi, ir lieliski, šķirstu tālāk, un tur kaut kādi stila padomi. kā tikt pie nereāli krutiem šortiem, īsāk sakot. "īsāk" being the operative word. citēju - "paņem savus mīļākos džinsus" un tad tur nošņāp nost kaut ko un atloki, whatever, bet, - mīļākos džinsus! vai jūs tur visas saspiedušās? nu tā, ka galīgi. pilnīgi pārbraukts ar diližansu pāri? bērnībā no podiņa nokritāt? mīļākos džinsus!
|
14:03 - : par tipiem, toņiem un formām
lai arī cik es lasītu, lai arī cik es klausītos, lai arī cik es analizētu, bet sejas formu noteikšanā cik dumja biju, tik paliku, ja nu vienīgi kādam ir izteikts kvadrāts, ovāls vai trapece. savējo noteikt arī nemāku.
tipu, pie kura piederu, arī nemāku noteikt. ja nu vienīgi izteikta ziema, rudens vai pavasaris. savējo arī nezinu.
un auguma tipi vispār mistika, ņemot vērā visu to, ko šodien var izdarīt apģērbs, diēta un plastiskā operācija.
tā ka secinājums man ir, lūk, kāds - pupu mizas tas viss ir, un principā nevienam nav vajadzīgs tāds sadalījums. jo īpaši, ja cilvēkam patīk spēlēties ar proporcijām. žurnāla lapu un cilvēka smadzeņu piesārņošana, lūk, kas tas ir. paskaties spogulī, un viss. izskatās labi vai arī nē. un tad - galvenais - vai tev tas spēj vai nē.
uz modes redaktores amatu man necerēt, hehe
|
18:44 - : komplimentu spēks
vaj, reckā, es jau sen biju atmetusi domas par to, ka varētu būt modele. nu, tad, kad izdzirdēju pamatskolā, ka dažas meitenes grib par tādām kļūt, uzreiz paskatījos spogulī un sapratu, ka ne-e, šite tādas lietas neies krastā, un turpināju sapņot par šuvējkļūšanu. tātad, un šodien viens puika no meksikas iekš deviantart baigi sakomentē, ka fotogrāfijā redzamās rokas nu tik ārprātīgi sievišķīgas un elegantas un kādas tur tik vēl ne, un tad es saku, ka, nu, kvī, paldies, tās manējās, jo citu objektu man nava, kas nemuktu tūlīt prom, un ta' šis saka, ka no manis sanāktu roku modele. un aš tagad tik priecīga, it kā būtu miljonu laimējusi!
|
|
|