|
|
|
Maijs 25., 2011
09:39 - : rotājumi
vispār, es neesmu rotaslietu fans. pēc manas saprašanas - jo mazāk, jo labāk. domāju, es pat smēķēju ilgāk, nekā karinu sev kādu rotājumu virsū. bet lūk, kāpēc es vakarā nelabprāt noņemu to vienu vienīgo gredzenu no pirksta? tāpēc, ka no rīta vienmēr aizmirstu uzvilkt atpakaļ! un tagad roka pilnīgi plika šķiet.
|
12:14
vispār, ja es būtu sala un ja mani kāds par īslandi nosauktu, es arī laistu gaisā vienu vulkānu pēc otra.
|
12:30 - : aizies šņikstēdamas vien
un beidzot atradu tās modes brokastis, jo, nu, nezinu, kā citi, bet sestdienas divpadsmitos lai nu kur es būtu, galerijā centrs vai pie interneta es nudien neesmu.
* 26. marta raidījumam savi slavas brīži, tikai ne tik daudz ar modi saistīti, cik ar galvenā viesa ģimenes stāvokli (un kā tad sieva? tā vairs nav mana sieva. vairs nav?!). man jau vienmēr patīk paklausīties, kas citiem par modi sakāms. no tā nudien varētu pārtikt brokastīs. vai vakariņās, ņemot vērā to, ka brokastīm tomēr jābūt sātīgākajai ēdienreizei.
|
18:19 - : communicating the meaning
nu tad par to modes komunikāciju, ko arī es uztvēru kā diezgan tiešu divvirziena pasākumu, līdz izlasīju attiecīgo eseju krājumu un konkrēti septiņpadsmit lappuses klausījos, ka communication of fashion meaning does not work like reflection, expression or conveying a message. taisnību sakot, man tas vēl aizien ir tādā puslīdz spēcīgā miglā tīts, ja apskata tieši teorētisko daļu. ar teoriju man vienmēr ir bijušas problēmas, arī fizikā sapratu, kas ir konvekcija tikai tad, kad tas tika ar piemēru izstāstīts. bet nu tad pie fashion. tātad, piemērs tur bija man ļoti sekojošs, -
patinam atpakaļ uz laiku, kad sievietes staigāja iežņaugtas korsetēs, kuplos svārkos un milzīgās cepurēs (vai vienalga-kamā). vizualizējam. un tad padomājam, ko par to saka lielākā daļa cilvēku - šis apģērbs reflects the way society thinks of women - that they are immobile and weak. patiesībā - drēbes nesūta nevienu pašu tamlīdzīgu mezidžu. sievietes vienkārši bija vājas un nemobilas un nespēja par sevi pastāvēt. tāpēc mūsdienās sieviete nekļūst par nemobilu (vienīgais - grūti taču pa durvīm iziet, ja ap tevi ir auduma blāķi diametrā trīs metri), vāju un neaizsargātu būtni, ja iežmiedzas korsetēs un kuplās vējiem līdzi stila kleitās. īsāk sakot, apģērba "mesidžs" ir neatraujams no kultūras grupas. un man metas sajūsmas tirpas, no visām vārdu spēlēm un connotations un denotations.
un tas viss tikai tāpēc, ka dāvids (vai elita) savās modes brokastīs pateica kaut ko par to, ka "mūsu apģērbs vēsta". un ko tad viņš vēsta? ka tu esi dzīvespriecīgs lohs, ja tev kājās dzelteni sarkanas rombiņos izšūtas bikses un tēkrekls ar skūbiju dū virsū, bet galvā rotājas kepons? vai arī ka tu esi antifashionist-a? vai arī ka tu esi hipsters (no offence)? nunu. drīzāk jau tu vienkārši esi lohs. dzīvespriecīgs.
|
22:33
un skatoties uz umu tūrmani iekš kannām, nudien nesaprotu, kā kāds ir spējis viņu ierindot starp neglītākajām pasaules sievietēm. bet nu, es nesaprotu arī, kā tajā sarakstā var būs sāra džesika pārkere, tā ka laikam es vispār neko nesaprotu.
|
|
|