|
|
|
Aprīlis 13., 2011
08:49 - : how to lose those last ten pounds
stāvu rindā pie kases, man priekšā viena krievu tantiņa, kas pārdevējai, mana vecuma meitenei, slavē savu pirkumu izvēli, un tad pēkšņi dzirdu no visas tās runas atskanam vārdus:
- semočki! kto bi podumal, a? uže 5 kilogramov sbrosila!
pagriežas pret mani un ar milzīgu lillā smaidu saka:
- vesj ģeņ toļko semočki, i jesķ ņihočetsa!
|
11:02
obviously, vēl droši varu dzert, jo asinsanalīzes liecina, ka ar aknām man viss ir kārtībā. pizzas for everybody!
|
12:13 - : un tik pajautājiet par piecgades plānu, joptvai!
pirms gulētiešanas salasījos visādus pilnīgi nenoderīgus padomus par darba intervijām, un izdomāju, ka čorts ar visu "dress for the position you want not for the one you have" un vilkšu, ko gribēšu, un čorts ar visu, ka "curly hair is considered less serious" un iešu čirkaina kā velns. bet tad es no rīta pamodos un sapratu, ka tā nebūs laba stratēģija, un ieslēdzu karsēties pannu. bet vispār man krīt uz nerviem šitais un sāk arī garlaikot, jo nupat jau katra intervija ir kā pienākums iet ravēt puķu dobi, nevis kā kaut kas jauns, skaists un daudzsološs. nado, feģa, nado.
|
12:53
un pirmais taurenis - brūngani raibais, tradicionālais. paredzu, ka vasara būs tāda, kādai tai pienākas būt (crossing fingers)!
|
20:57
tāda intervija man vēl nebija bijusi. direktors vienkārši vājprātīgs maņjaks. pats nezina, ko meklē, bet visi, kas nāk ir "tupi zābaki", un "grib lai viņiem maksā", lai arī "neko nemāk". vispār jau gaidīju, ka viņš mani izmetīs ārā kuru katru mirkli, beigās dabūju 40 minūtes tur sēdēt. meklē viņš, būtībā, vēl vienu sevi. tikai ar valodu zināšanām. bezkaunīgu, tādu, kas uzņemas iniciatīvu, kas, esot darbā, nedomā par atpūtu, īsāk sakot, cilvēku, kas neesmu es.
pie sienām dzīvnieku izbāzeņi, mēbeles kā krievu caram, visādiem grebumiem un masīvas ne pa jokam, uz plauktiem ēģiptiešu figūras, kaut kāds papīrs par nodarbošanos ar scuba diving, īsti nevarēju saskatīt. izgāju no tām telpām un man bija skaidrs, ka šito darbu nu es točna nedabūju. un labākais ir, lūk, kas - pietika viņam pateikt (citiem vārdiem, bet doma tāda), ka es to darbu nevarēšu veikt, ka man neesot to īpašību, tā man sagribējās pierādīt pretējo.
then again, es apzinos, ka viņam, visticamāk, ir taisnība.
|
|
|