|
|
|
Februāris 19., 2011
22:43 - : es gribu vasaru
pieturā gaidu autobusu laikā, kad pat manā saldētavā siltāks, nekā ārā. stāvu kā tāds toms no toma un džerija, kad viņš apķēra pats sevi rokām, sakrustoja kājas, pieplacināja ausis un vēl arī asti aptina sev apkārt, lai nenosaltu. stāvu tur, tātad, autobuss nenāk. autobuss kavē. kavē piecas minūtes. kavē divpadsmit. "nu, come on!" tik un tā nenāk. nenāk jau sešpadsmit minūtes. septiņpadsmit.
piecilpo man klāt maza meitenīte. piecilpo klāt, izstiepj roku, atver plaukstu, un tur - konfekte.
"požalusta!" viņa man saka.
"spasibo!" varēju tikai izdvest un sažmiegtām acīm viņai no sirds uzsmaidīt.
divdesmit četras minūtes. no autobusa nav ne vēsts. no spelgoņa jau velk uz ģīboni, un es neesmu no ģībstošajiem. "ejiet jūs dirst." pagriezos uz papēža un špagoju atpakaļ uz draudzenes māju. esmu pie durvīm, pietiekami tālu, lai nepaspētu aizskriet, bet pietiekami tuvu, lai dzirdētu, kā autobuss aizbrauc gar pieturu.
|
23:29 - : you live, you learn
vienu lietu gan es tagad esmu iemācījusies - ja gribi uzsaukt kādam džekam šotu ar domu... vienalga, kādu domu, padomā vēlreiz. divas reizes esmu mēģinājusi (un uzsaukusi arī), un abas reizes tā izvērtusies par pilnīgu izgāšanos. iedomājos, ka tie džeki domā tieši to pašu, ko domāju es, kad atsakos no tāda paša žesta. vienīgā atšķirība - es nevienam nekad neuzsaucu kokteiļus un man nekad nepietiek drosmes brutāli atteikties.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |