|
|
|
Februāris 11., 2011
10:19 - : vaj kāds var beidzot darīt lietas labā?
kā tracina, kad sejā konstanti krīt sniegs.
tā tracina, kā kad tu mazgā seju, un ūdens no plaukstām notek līdz elkoņiem.
|
11:17
un lūk, tātad, sēžu lekcijā, pētu jauno pasniedzēju (kam gan jau patiesībā savi trīsdesmit ar kapeikām, bet izskatās tik jauneklīgs, ka es teiktu, viņam, maksimums, tikpat, cik man), mati - perfekti, krekls ar elkoņu uzšuvēm galīgi nesaskaņots ar vestīti, un tomēr saskaņots, melnas auduma bikses ar vienkāršu, bet glītu, melnu jostu ar sudraba krāsas sprādzi, un rokaspulkstenis ap kreiso roku. reality check - nolaižamies uz zemes, lekcija taču. ko viņš tur stāsta? tā, pie uzstāšanās publikas priekšā mazliet jāpiestrādā, bet arī publikai vajadzētu mazliet saņemt sevi rokās un nebūt tik naidīgiem. lūk, dzīvs piemērs manā acu priekšā stāv, ka nav sabiedrība vēlīga pret tiem glītajiem un jaunajiem.
pasniedzējiem. jaunās studentes gan viena pēc otras uzdeva jautājumus un cēla rokas, kamēr es tikai klausījos un skatījos. un lai svalēts allahs un jupiters, ka tā!
izrādās (tikai laimīgas sagadīšanās rezultātā, pamanot savu atspulgu spogulī) visa jūsu izslavētā maybelline colossal skropstu tuša (drogās 50% atlaide, vajne) bija kolosāli nosēdusies zem acīm. nu bet kas tie par draugiem, kas ļauj draugiem staigāt apkārt ar izsmērējušos skropstu tušu? nē, tiešām, es vienmēr cenšos diskrēti pateikt, ka nu, hmm, klausies, tev kaut kas tur vai šur izsmērējies, pielipis vai nav aizstaisījies, vai arī ir redzams. common decency, have you heard of it? sagaidu to pašu arī pretī, bet redzkā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |