|
|
|
Oktobris 21., 2010
11:05 - : 7 minūtes
sestdien mani gaida mana mūža drausmīgākās septiņas minūtes. septiņas, lūk, no visiem iespējamiem cipariem tieši septiņi. nu, labi, ka ne astoņi vai deviņi, vai desmit! man viss ir jāpieraksta. visticamāk, labākais risinājums būtu iemācīties visu sakāmo no galvas, jo improvizēt es varu dejas mājās pie spoguļa, bet ne jau runāšanu aizstāvēšanas komisijas priekšā. un kad es vēl iedomājos, ka viņi pēc tam uzdos man jautājumus! a ja nu es nevaru atbildēt? man jau no domas vien par to rokas sāk svīst aukstus sviedrus, vēders sāk griezties un ceļgalos tāda grīļīga sajūta (un šobrīd es sēžu!). a tur vēl slaidus vajadzēs pārslēgt! gan jau vispār aizmirsīšu pateikt i kā mani sauc, i ko es tur daru, i kas tas par nosaukumu manam darbam vispār. nē, nu, kāpēc tā jāmoka cilvēks, nu? tak lieciet man to atzīmi savos reģistros, un viss! nē, vajag spīdzināt, likt mani visiem priekšā, lai es tur sarkstu un bālēju un nezinu, ko teikt, un tad vajag mēģināt mani izsist no sliedēm ar visādiem jautājumiem, kuri noteikti būs iztulkojami vismaz trīspadsmit veidos, un tas, kā iztulkošu es, būs nepareizi! kaut nu tur visa sistēma nokārtos, pazustu elektrība un uznāktu baigais pērkona negaiss, ka debesis kļūst melnas un cilvēkiem atmaigst sirds. lūk, tad es vēl varētu noprezentēt, jo es zinātu, ka 75% no klātesošo uzmanības veltīta tam, lai zibens nenosper viņu mājas, viņu mašīnas un lai neiesper logā.
|
14:32
saritināties dīvānā zem sedziņas, našķoties ap mandarīniem (sagribējās!) un skatīties deksteru.
|
17:42
- well, if we can't break the ice, how about we drown it? - uzmini nu, no kuras filmas tas ir?
no brīnišķīgas filmas!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |