|
Oktobris 8., 2010
21:36 wow. dziesma, i mean. nevis video.
|
23:04 pa pusei jau ieritinājusies uz gulēšanu, dzirdu troksni kaut kur lejā, pie ārdurvīm. kaut kas dauzās? durvis atvērās? vai tad manējie neaizslēdza durvis ciet, pirms aizdevās ballēties? aizslēdza taču. kas par..? kaut kāda švīkstoša skaņa. turpat pie durvīm. nekustīgi stāvu pie margām. pēc garākās minūtes mūžā pakustos, lai ieslēgtu gaismu pie trepēm. klusums. gaidu. klusums. gaidu vēl. it kā klusums. vai arī es dzirdēju skaņu tomēr? bļāviens, ko lai paņem līdzi. vienā rokā telefons. a kam zvanīt? apsardzei? signalizācija taču nav ieslēgusies. un man nemaz nav numura. varbūt paņemt to... ko? vai tad man mētājas kāda beisbola nūja? protams, ka ne. varbūt slotu? fiksi noskrienu pa kāpnēm lejā līdz pusei. apstājos. nekustos. klusums. saņemu vēl drosmi, noskrienu otru pusi līdz lejai. klusums. un tad es ap stūri ieraugu ledusskapi. idiote. un stulbais ledusskapis ar savu nolādēto (skaļo) ledusmašīnu! drošā solī, pilnīgā mierā aizeju līdz ārdurvīm, paraustu durvis, lai apstiprinātu savu stulbumu, - jo durvis taču ir ciet. bet durvis nemaz nebija ciet. tā ka, nu, nezinu, tikpat labi tagad mājās varbūt ir kaut kādi maniaki. es gan paļaujos uz to, ka vismaz kaķis izrādītu kādas satraukuma pazīmes. ja nu vienīgi kaķim rudens depresija un viss pie kājas. ka tik whiskas un gultu atstāj.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |