|
Februāris 4., 2010
13:59 - : moderno tehnoloģiju laikmets, tas saucas es no galvas zinu tikai trīs numurus - savējo, tantes un mammas. nu, ok, piecus. ja kaut kāds imērdžensī sitjueišens, tad 1188 un 112.
|
15:31 palasu portālos sadaļas, kas it kā domātas sievietēm, un man rodas tāds iespaids, ka laikam jāiet pēc striķa un ziepēm, jo, nu, ja tas ir domāts sievietēm un ja tikai tas ir domāts sievietes prātam, un ja tikai tas ir pēc kaut kādu cilvēku ieskata paredzēts sievietes prātam, tad sievietes sanāk kaut kādi nožēlojami, pārmēru jūtīgi susļiki apakšveļā. kronis kaut kāds. nafig tādas sadaļas vispār vajadzīgas?
|
23:34 - : bez ievada. izdomājusies no visiem leņķiem par to, kas ir laiks, braucu autobusā un paskatījos pulkstenī. 21:22. pēc mirkļa paskatījos atkal. 21:22. tā vēl dažas reizes, līdz man kļuva neomulīgi, un es sāku vienkārši blenzt uz to pulksteni, acis nepamirkšķinot. joprojām 21:22. un tad es iedomājos, what if it's the end of time? joprojām 21:22. nē, tā taču nevar būt. es tikai pajokoju. bet ja nu tiešām kaut kāds paralēlais juniverss, un tagad laiks ies citā dimensijā? joprojām 21:22. pēc kādām piecām parasto mirstīgo minūtēm zaļie cipariņi nomainījās uz 21:23.
tas bija sen.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |