|
|
|
Decembris 25., 2009
17:07 - : kā es braucu kalnu lūkoties
gadsimta notikums nav noticis. ieraudzīju kalnu, no kura pašnāvnieki laidās lejā, un gandrīz vai sāku apsvērt braukšanu ar pūsli. tomēr lepnums neļāva, un es paņēmu slēpes.
laiks bij' draņķīgs, manas bikses - plānas, bet na haļavu paslēpos aiz muguras trim jauniešiem, kas bija nolīguši instruktoru, klausījos, ko viņš stāsta, un no zemākā kalniņa laidos lejā. tajās reizēs, kad priekšā nebija neviena cilvēka, varēju izbaudīt nobraucienu, uztraucoties tikai par to, lai dies' dod man ieprasties apstāties, nevis iešķūrēt pa taisno kafejnīcā. dažreiz gan bija jādomā, kā nenosist citus. īsāk sakot, - man patika. braukšu vēl. bet snovot... to gan tikai over my dead body!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |