|
|
|
Novembris 23., 2009
10:48
laikam tomēr nemiršu nost. nu jau otro dienu galva gandrīz vairs nesāp, tā ka dakteri ar saviem rentgeniem var iet kandidēt par prezidentiem!
|
11:54 - : kaut kā tā
starp citu, kamēr braucu autobusā, vismaz 40 minūtes izdomājos no visām pusēm par to, ko es tajā otrā cilvēkā vēlos. un izdomāju arī. tātad, pēc visiem dabas likumiem, es esmu pietuvinājusi satikšanas mirkli vismaz par vienu soli, vai ne? nav ne jausmas.
viena no īpašībām, ja to tā varētu nosaukt, ir drošības sajūta. tobiš, ja esot kopā ar kādu, es esmu tā, kas stāv ar abām kājām uz zemes un velk prom no dumjām rīcībām, tad laikam par kaut kādu drošību nevar runāt. ja es par tādu lietu kā drošība vispār nedomāju, un jūtos tik ērti, lai pa nakts tumsu staigātu apkārt pa šaurām šķērsieliņām vai draudzīgu pudelesbrāļu pārpildītu parku - laikam jau jūtos droši. bet ja man jāuztraucas par to, ka tik mans kompanjons pats nedomā iet un lekt un pierādīt, kurš te ir džungļu karalis, nu, tad neko.
p.s. šie ir empīriski spriedelējumi.
|
17:22 - : dažreiz
es varētu runāt tikai caur filmām, par filmām un ar filmām.
|
19:56 - : slayers
gamer varēja būt labāks, tas točna, bet sīkais džekiņs, kurš vada batlera varoni cauri visām kaujām, - viņam gan ir potenciāls! gan jau dienās būs siržulauzējs.
action mūvijs kā jau action mūvijs, bet nu....ēh. varēja labāk. kaut kā smalkāk.
|
23:50 - : спи моя радость, усни
negribas iet gulēt, bet nevis tāpēc, ka miegs nenāktu. nezinu, kāpēc. varbūt tam ir kāds sakars ar to, ka rīt būs otrdiena - diena, pēc kuras sekos trešdiena, tad ceturtdiena, tad piektdiena un kārtējais eksāmens, kuram es negribu gatavoties, jo tie pārbaudes un rakstu darbi man ir tā kā sakrituši uz nerviem.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |