13:05
karoč, vakar savai sāpošajai galvai par mierinājumu nopirku novembra lilit. un tur raksts par to, ka jāatver durvis laimei. tas vēl nav nekas. pirms vēl sāku slīcināt to numuru kanalizācijā, man jāpiebilst, ka no pirmā acu uzmetiena tas izskatījās pēc pērles - tur natālija jansone, kārlis padegs, rita heivorte un kas tik vēl ne, ā, smukas modes lapas, protams, ļoti svarīgi. tikai vēlāk es pamanīju, ka modes lapās ir apģērbi, kurus tādi cilvēki kā es pat gribēdami nevar atļauties, ja vien neapprecas ar kādu neglītu miljonāru (visi tie bagātie kaut kādi ņe očeņ, es teikšu tā). natālija jansone vispār izklausās pēc vīrākus pārelpojušamies viszines, pie kārļa padega vēl netiku un rita heivorte kicks ass.
bet tas raksts par laimi. 12 laimes maldi. pirmais - mēs esam nākuši pasaulē, lai būtu laimīgi. un tad viņi spriedelē par to, ka mēs esam dzimuši lai meklētu, nevis paturētu, un ka neviens neesot nolādēts izjust nepārtrauktu laimi, jo tad zaudētu spēju to izjust.
vispirms man gribētos piebilst, ka neviens no nepārtrauktas laimes nav zaudējis spēju to izjust. pēc tam man gribētos maigi piebakstīt, ka, pankūku pļurē tas viss ir, un ko tu, antra bula, vispār saproti no tā, ko cilvēks ir piedzimis šai pasaulē darīt? savirknējusi vārdiņus teikumā un tad tagad ies man te mācīt, ko man par laimi domāt. protams, es uz to varēju paskatīties arī no tās puses, no kuras es autorei piekristu, bet tāda nu nav mana daba!
|
