|
Marts 30., 2009
19:27 nevaru īsti saprast, bet šķiet, ka autobusa šoferis (tāds, - mana tēva vecumā, nu bet lōģiski) šorīt laikam mēģināja... es tiešām nezinu, kā to var nosaukt, bet es ļoti ceru, ka šo šoferi vairs mūžā neredzēšu. stāvu, tātad, autobusa pieturā, gaidu, kamēr šoferi (divi tur bij') beigs pīpēt, lai var pirkt biļeti un braukt. viens no viņiem pienāk pie manis un no savu melno ūsu apakšas izpūš riktīgu dūmu vālu un saka, lai es kāpjot iekšā un sēžoties pirmajos beņķos. tad atnāk otrs un iebilst, ka tur jau ir aizņemts. pirmais prasa, līdz kurienei braukšu, saku šim - līdz rīgai. un tad šis prasa, kā mani sauc. uzburu smaidu no vienas auss līdz otrai, bet klusēju kā partizāns. nopērku biļeti, un tad šis (tas pirmais), pilnīgi bez kompleksiem (autobusā diezgan daudz cilvēku), saka, lai nākamreiz es vienkārši kāpjot iekšā un sēžoties pirmajā beņķī viņam aiz muguras. es aizlīdu tālu prom uz aizmugurējiem beņķiem.
|
19:47 - : time to go across the sea un ja reiz par biļetēm, tad - tūlīt pēc jāņiem jālido uz norvēģiju. visiem būs jātur īkšķi, lai mana lidmašīna nenoveļas zemē.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |