|
Janvāris 3., 2008
19:10 droši vien ir šausmīgi kaut ko tādu vispār nodomāt, bet gadījums ar meitenītes nokosto ausi un izkosto skaustu, par kuru esinja raksta, mani neiežēlina. godīgi sakot, es redzu to meitenīti 21 gada vecumā sēžam nomaļus, divvientulībā ar attīstības traucējumiem. tā vēl nav tā briesmīgākā daļa.
vai es gribu pielikt savu roku, lai meitenīte dzīvo? vai arī es tikai meklēju atrunas?
ai, neko jau atbilde nemainīs. par labāku cilvēku toč nepadarīs.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |