|
|
|
Maijs 31., 2006
05:16
Es tūliņ no noguruma vienkārši triekšos ar galvu pret klaviatūru.
|
17:37 - .nākamās pirmdienas zvanu nāvīgā nepacietībā gaidot.
L.P. - Vai Tev kaut ko izsaka DKNY.. Donna Karan..?
Vai man kaut ko izsaka? Vai man šie nosaukumi kaut ko izsaka? Vai tas vispār ir jājautā? Sasodīts, elementāri, Vatson, ka man tas kaut ko izsaka. Pareizāk sakot, tas man izsaka ne tikai vienkārši kaut ko, nezin ko, man tas izsaka to, ka es zinu, kur es gribu strādāt, es zinu, ka sadarbība pa tiešo ar šiem modes uzņēmumiem nozīmē, ka es jau kūstu un sapinos siekalās, pat ja tie nav mani mīļakie dizaineri, tas man izsaka to, ka tas darbs ir man, tas darbs vienkārši ir domāts man, tūkstoš, miljons, biljons izsaukuma zīmju!
Ja es to darbu dabūšu (sasodīts, viņiem mani vajag, vajag, viņiem mani vajag), ak dievs, es būšu laimīgākais cilvēks pasaulē, un es apsolos, ka vairs nevienu tikšanos nekavēšu ilgāk par piecpadsmit minūtēm, bet darbā vienmēr ieradīšos laicīgi, un mani dievinās ne tikai klienti, mani dievinās arī L.P. un viņas māte - veikala īpašniece.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |