|
|
|
Marts 30., 2006
01:04 - pusnakts kafija, un tā
Viena no nelāgākajām rakstura iezīmēm tā ir, pilnīgi noteikti, - sākt analizēt sevi, citas iesaistītās personas un situāciju vairākas dienas vai stundas pēc notikušā, kad neko vairs nevar mainīt, kad esi jau paspējis par kaut ko tādu aizmirst un kad esi jau bijis mierā vai arī nemaz neesi uzskatījis par vajadzīgu ieslīgt kaut kādās pārdomās par doto tematu. Un tad, vienā mirklī, kā auksta ūdens spainis uz galvas vai zibens no skaidrām debesīm, sauc, kā gribi, bet tur nu tu sēdi, acis kā apakštasītes, mute sašķiebta, - bet, bet, bet... Sēdi un analizē, pārroc visu netīro veļu, izdomājies astoņpadsmit līkumos, sadzeries kafiju un vēl nosodies, ka diennaktī stundu par maz, lai visu apgremotu. Varētu domāt, ka nav nekā cita - prātīgāka, ko darīt. Ai, es aizveros.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |