|
|
|
Februāris 20., 2006
00:18 - .kā tikt pie liekiem trīsdesmit pieciem latiem četru dienu laikā?.
Bet es nopietni par to kleitu.
Līdz piektdienai gribu savā skapī.
Mūzika: Laurie Anderson - Speechless
|
19:47
Iekodu pirkstā. Tieši tajā vietā, kur vakar ieplēsu. Varbūt tagad ņemt un durvīs iespiest, ko.
|
19:52 - .+.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) krasais šodien ir pārspējis pats sevi.
|
20:26
Patiesībā man nekad nav bijis dūšas uzrakstīt eu, kurš nāks ar mani uz kino? vai kas vēlas mani šovakar izklaidēt? tā vienkāršā iemesla dēļ, ka es negribu zināt, kurš nevēlas.
Mūzika: Delerium - Terra Firma
|
23:03 - .kādu dienu tas sniegs no kokiem mums visiem gāzīsies uz galvas.
Bija reiz tāda Lūsija Moda Montgomerija, rakstniece. Viņai bija grāmatu sērija par Annu, kurai es nekad nevaru atcerēties uzvārdu, grāmatu triloģija par Emīliju un vēl daudz citu grāmatu. Rakstniece taču. Kaut gan rakstnieku par rakstnieku nepadara garš darbu saraksts, nē.
Tātad bija tāda Moda Montgomerija, un bija viņai Anna un Emīlija. Un viena no viņām, Anna vai Emīlija, reiz uzrakstīja sev vēstuli, kura jāizlasa pēc noteikta gadu skaita. Es, liela abu pielūdzēja, arī uzrakstīju sev vēstuli, kas man pēc deviņpadsmit gadiem jāizlasa. Tolaik man bija desmit, vēstule jāizlasa tad, kad man būtu trīsdesmit deviņi.
Gāju no veikala ar apelsīnu rokā un to atcerējos. Atcerējos arī to, kur esmu to vēstuli paslēpusi. Ieliku to kladītē ar brūniem ādas vākiem. Mamma man to kladīti atdeva vai arī es pati piesavinājos, to gan neatceros. Un neatceros arī to, kur paslēpu kladīti.
Mūzika: Deine Lakaien - Sometimes
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |