|
|
|
Februāris 7., 2006
01:29 - .dažreiz kaut kas mainās.
Piemērīju izlaiduma vestīti un tūdaļ novilku nost.
Kā es kaut ko tik perversu spēju tik ilgi mugurā paturēt, pat zināt negribu.
Pusplika mugura, dekoltē dziļāks par saprašanu, pieguļošs kā otrā āda, tikai zeltainā krāsā.
Svārki gan bija gari, līdz zemei un vēl mazliet.
Kurpes zem tiem nemaz redzēt nevarēja, bet tās man ļoti patika.
Nebija siksniņkurpes, tāpēc siksniņas nopirku pati.
Svārkus vēl kādreiz varbūt uzvilkšu.
Kurpes noteikti.
Bet vestīti nekad.
Varētu gluži vai par velti kādam piedāvāt.
Kaut drīzāk izmetīšu ārā.
Mūzika: John Williams - The Chairman's Waltz
|
19:59
Dažreiz man arī šķiet, ka es pārāk daudz runāju par vīriešiem, un tad man jādomā vai es neesmu vienkārši, khm.
Bet.
Nē.
|
20:07 - .par vēl lielāku grafomānu kļūstot.
Man ir pildspalva - rakstāmspalva.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |