|
|
|
Janvāris 18., 2006
18:27 - .zibsnis.
Uzliec kājas uz galda, apsēdies krēslā slīpi, uzliec kādu labu dziesmu un nospļaujies par visu. Kad dziesma būs cauri, vari nolikt kājas atkal uz zemes, piekārtot kaklasaiti, iztaisnot muguru un izlikties, ka nekas nav noticis.
/and you can tell everybody that this is your song/
Mūzika: Your Song
|
22:12 - .i'm pissed. ta-dā!.
Kad es šorīt izgāju no mājas, man likās, ka ciemos atnākusi Sibīrija, nevis pavasaris, bet laikam jau es atkal esmu palaidusi kaut ko garām. Es saprotu, ka pati neuzvedos tā, kā uzvestos normālos apstākļos, bet man ir sesija, ja, tas viens, un es esmu cilvēks ar pastiprinātu noslieci uztraukties un tieksmi visur saskatīt problēmas, tas otrs, un, ļaujiet man piebilst, ka lielākoties man tik tiešām arī ir taisnība, visur ir kaut kādas problēmas.
- Don't be pissed.
- I'm pissed!
Bet kas citiem par problēmām? Un es to nedomāju tā, kā tas izklausās. Protams, citiem arī ir problēmas. Tev ir problēmas, man ir problēmas, mums visiem vienmēr ir kaut kāds baļķis acī, skabarga dibenā un sprungulis riteņos. Labi, par to es neko nesaku.
Tas, par ko es esmu pissed off, būtu redzams katram, kas būtu manā vietā. Nu labi, varbūt arī nebūtu. Jā, es pieņemu, ka nebūtu, toties man ir.
Ja es ēdu, es negribu neko dzirdēt par pozām, locekļiem un tamlīdzīgām ar seksu saistītām lietām. Es negribu dzirdēt neko par kaut kādu phone sex vai vēl trakāk - sms sex. Vispār. Es negribu dzirdēt neko par to, ka cilvēks, precīzāk, draudzene, kuru esmu uzskatījusi par saprātīgu būtni, savos 20 gados paziņo, ka viņa esot apskatījusies kaut kādas sīko bildes un esot sagribējusi arī sev vienu tādu. Tu vari sagribēt Dolce & Gabbana kleitu, ieraugot to skatlogā, tu vari sagribēt Manolo Blahnik kurpes, skatoties bildes vien, tu vari sagribēt jaunākā modeļa Porche, tu nevari tā vienkārši ņemt un sagribēt bērnu.
Es negribu arī neko dzirdēt par cilvēkiem, kas precas. Vis.Pār. Negribu neko dzirdēt, jūs saprotat? Man tas ir jau līdz kaklam. Jo mazāk es gribu to dzirdēt, un es nekad to negribu dzirdēt, jo vairāk tādu pikantu sīkumiņu nonāk manās ausīs. Un nevis šā tā, ap stūri, bet pa taisno, tieši manās ausīs. Ne es mācītājs, ne es frizieris vai manikīrs.
Ir ziema, for god's sakes, mazliet cieņas varbūt pret gadalaiku, m? Tagad ir jāsēž mājās, jādzer vīns, tēja, kafija, Cido karstais dzēriens, jāuzkož pa kādam grauzdiņam, jāskatās filmas, jālasa grāmatas, jādzīvo mierīgu dzīvi, jāgaida pavasaris, putniņus, zaļo zālīti, visādus pretīgus lēkājošus, hmm, jā, un tamlīdzīgas blēņas. Tagad nav jāspiedz par saviem seksuālās dzīves varoņdarbiem, un kāpēc vispār par to būtu jāspiedz jebkurā gadalaikā? Tagad nav jārunā par visu to, par ko iepriekšējos gados cilvēki man apkārt tomēr bija pamanījušies paturēt pie sevis līdz karstākam laikam.
Nē, nu, lūdzu, precaties, taisiet bērnus un dariet citas tamlīdzīgas lietas, bet, lūdzu, vai varam sarunāt vienu tādu lietu, būtu tiešām baigi forši, ja jūs man neteiktu nevienu pašu sasodītu vārdu par to, m? Mani vienkārši sāks šķebināt.
Paldies par sapratni.
Žēl tik, ka adresāti neizlasīja.
|
|
|