|
|
|
Decembris 22., 2005
02:08
L.M.M. grāmata vēstīja, ka pulkstenis rādīs trīs, kad tu naktī pamodīsies, šausmu pārņemts.
Mūzika: Morphine - Hanging On A Curtain
|
11:38 - .lūk, cinisma (vai kaut kā tāda) šūpulis.
Bet kā būtu ar mazliet vairāk dabiskuma? Viss ir tik uzpucēts, tik pārdomāts, tik saplānots. Kā būtu ar mazliet impulsivitātes? Kā būtu ar mazliet dabiskas impulsivitātes, nevis pārspīlētas emocionalitātes, m? Kā būtu ar mazliet patiesīguma? Nu vismaz mazliet, mazliet, kaut kur dziļi, dziļi paslēpta patiesīguma. Kā būtu? Slikti būtu, ja? Nujā, tā jau domāju.
Mūzika: Goldfrapp - Utopia
|
11:52
No rīta pamodos, aizgāju uzlikt čaijņiku, bija slinkums ledusskapi vērt vaļā, vairs neticu tam jokam, ka, bieži virinot, var tur kaut ko jaunu atrast. Nu lūk. Uzliku to čaijņiku, un iedomājos, ka, eu, varētu aizbraukt uz centru un smuki pabrokastot vai papusdienot, kas nu tagad sanāk. Šitā doma man baigi iepatikās. Tūliņ pēc tās iedomājos, ka varētu pēc tam aiziet uz kino, uz kādu jauku filmiņu. Smaids sejā gandrīz vai, čaijņiks arī gandrīz vai uzvārījies. Jā, varētu jau to visu, vai ne?
Ja tikai man referāts nebūtu jāraksta.
Tā nu tagad te sēžu, neuzzīmētu seju, un dzeru kaut ko, garīgi gatavojos doties uz bibliotēku. Nepatīkami.
|
22:25 - .top piektā lappuse.
Referāts par japāņu aristokrātu jūtīgumu rada manī vēlmi piedzerties līdz kliņķim.
Mūzika: Schwarz Stein - Profane Gene
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |