|
|
|
Decembris 5., 2005
16:09 - .sdfgh
Lūdzu ziņot par cilvēkiem, kas nav pārcietuši sesiju. Un arī par tiem, kas ir. Kad es uzzināju, ka stulbā maita ir vesela un man atkal notiks Japānas vēstures lekcijas un ka referāts (kuram, haha, man tēmas/temata joprojām nav) jānodod 3. janvārī, proti, dienā, kad es atbraucu no Parīzes, bet vispār nav nozīmes tam, kas bija, esmu mazliet tā tā kā satraukusies, bet viss jau būs labi, cerams, kaut kā un kaut kad, vēl šajā dzīvē.
Lūdzu ziņot par cilvēkiem, kas ir pārcietuši sesiju.
Mūzika: baigi labais gabals, nav ne jausmas, kāds nosaukums
|
16:58
Bet katrs jau tās vēnas pa savam griež.
|
23:19 - .acis nerunā.
Kanēļa svece. Kafija. Telefons. Nagu vīle. Mapīte ar japāņu valodas gramatikas lapām. Angļu valodas kladīte. Trauciņš ar rakstāmpiederumiem, šķērēm, irbulīšiem, otiņām, kniedējamo aparātu, brāļa vizītkarte, matu gumija, mazais plānotājs, Leon disks pilnā versija. Tāda noteikta kārtība uz mana melnā galda, pie ne-mana zaļā krēsla, manā rōzā istabā, pie radiatora, pret kuru atbalstīt kājas, līdz tās sakarsušas jau par daudz. Līdz mirklim, kad saproti, ka esi pilns no šīs tā saucamās harmonijas. Ak, es esmu tik laimīga, tev būtu jāsaka. I'm so fucked up, tā vietā skan.
Ar ko gan citādi izskaidrojams tas, ka iekšas ir tik pilnas, ka viss laužas ārā tajā vienīgajā, visdrausmīgākajā veidā, kādā vien iespējams. Lai būtu labāks efekts, fireworks and stuff, you know, tas kādu laiciņu ļauj atpūsties un tad atkal gāžas ārā.
Un pēc tam kļūst mazliet vieglāk; līdz nākamajai reizei, kā saka.
Mūzika: Delerium - Wisdom
|
|
|