|
|
|
Novembris 28., 2005
19:55
Ai, jaunu dzīvi sākšu rīt.
|
22:10 - .nenormālu smieklu fonā.
Kaut kas notiks, mhm, kaut kas notiks.
|
23:45
Un tagad mazliet padomāsim. Dusmas jau pieplakušas, nav vairs tas
asums, bet tik un tā. Tātad, padomāsim. Vīrietis un sieviete. Izlemj,
tātad, nezināmu, mistisku dabas apstākļu un zemes magnētiskā lauka
mijiedarbības rezultātā izveidot to, ko mūsdienu sabiedrībā apzīmē ar
vārdu attiecības.
Monogāmiskās, I mean. Kaut gan tam varbūt arī nav nozīmes. Kaut gan, -
mūsu sabiedrībā laikam jau gan, ka ir. Tātad. Attiecības. Jaukas un
skaistas, visi ir laimīgi, visi, kuriem būtu jābūt laimīgiem un visiem,
kuri mums vai Viņiem vispār rūp, īsāk sakot, tiem, kas ir tajās
attiecībās. Attiecību laikā dzīve viņiem ir ne tikai mazs brīnumiņš,
viņiem tā dzīve ir vuh! un uh!, un ah!. Galvenie ienaidnieki ir īsās stundas un cilvēki, kas liedz viens otram otra sabiedrību.
Bet tad pienāk tas brīdis, kad lielā aizrautība ir pārgājusi, iestājas
rutīna, vienmuļība, mīļie sīkumiņi sāk krist uz nerviem, nekas vairs
nav gana labs un crush pārvēršas par crash.
Nu, kam negadās. Tomēr labāk laicīgi pielikt punktu, nekā vilkt garumā,
cerēt uz brīnumu, kurš nenotiks un mocīties pārdomās par to, vai vispār
ir vēlme, lai notiktu tas brīnums, - lai atkal viss būtu pa vecam. Zāle zaļāka, saule spožāka, gaiss svaigāks un putniņi melodiskāki. Ar to otru cilvēku blakus.
Nuja, un pieņemsim, tātad, ka attiecības tiek pārtrauktas. Tā
cilvēcīgi. Tik cilvēcīgi, cik jau nu tas ir iespējams. Iesim nu mēs
šķirtus ceļus, bet paliksim draugi, uzturēsim kontaktus, tas, ka
nevaram būt pāris, nenozīmē, ka nevaram būt draugi, vai ne? Nē, tas
tiešām to nenozīmē.
Bet tad viens tomēr saprot, ka ir upura lomā nostādīts. Un, laikam jau,
apdomājoties, saprot, ka nav ne vainas tādai lomai. Tajā pašā laikā
otrs saprot, ka viņam piespēlēta pāri darītāja loma, tā sliktā loma. Un
tad tam sliktajam piedienas sēdēt klusi un mierīgi, un daudz nepīkstēt,
jo citādi taču visu acīs kļūs par vēl lielāku nelieti. Tikmēr upurjērs,
nabadziņš, saprot, ka tautas atbalsts ir viņa pusē, un zāle tur īkšķus
par viņu, gaida atkopšanos pēc sāpīgā sitiena zem jostasvietas, -
turies, turies, tu to vari!
Un upuris, proti - pamestais, uzsāk ilgo ceļu kāpās. Viņam lemts daudz
piedzīvot. Viņam lemts daudz mierinājumu saņemt. Viņam lemts daudz
ciest.
Pamestais satiekas ar jauniem cilvēkiem? Ō, malacis, lēnām stutējas uz kājām.
Pametējs satiekas ar jauniem cilvēkiem? Nu, vai nav maita? Droši vien kāda no tiem visiem dēļ arī pameta nabaga X.
Pamestais piedzeras līdz kliņķim? Nujā, viņam taču sāp...
Pametējs piedzeras līdz kliņķim? Alkoholiķis!
Pamestais pārguļ ar citu? Viņš jau tikai grib aizmirsties...
Pametējs pārguļ ar citu? Prostitūta!
Mācies, meitiņ, zeķi lāpīt,
Adatiņā diegu trāpīt,
Labāk iedur pirkstiņā,
Nekā zēna sirsniņā.
Mūzika: Depeche Mode - Enjoy The Silence
|
|
|