|
|
|
Oktobris 23., 2005
17:30 - .sāpes.
Kad es biju maza, es nezināju, kas tas ir - galvassāpes. Vienkārši
nevarēju iztēloties. Bija viena draudzene, toreiz gan vēl tikai
klasesbiedrene, otrā klase tā bija, jā, ja atmiņa neviļ, mēs abas
stāvējām pie skolas ieejas durvīm, un viņa teica, cik šausmīgi viņai
sāp galva. Es jautāju - kā tas ir, nu, kā tu zini, ka tev sāp galva.
Viņa varbūt mēģināja aprakstīt, kā izpaužas galvassāpes, bet es
neatceros, un tolaik arī nesapratu. Domāju, ka viņa stāsta pasakas. Ja
tādas galvassāpes būtu bijušas, es noteikti būtu zinājusi, būtu pati
izbaudījusi, kas tas tāds ir. Tas noteikti ir kaut kas no pieaugušo
pasaules, un draudzene tikai izdomā, lai varētu izlikties pieaugušāka.
Tikai vidusskolā es uzzināju, kas ir galvassāpes. Pirmajās dienās es
nevarēju saprast, kas tā par jocīgu sajūtu galvā, vēlāk tas kļuva
neizturami, nevarēju koncentrēties ne mācībām, ne domām, ja nu vienīgi
tai vienai domai, kas vēstīja es neko nevaru, neko negribu, man laikam
kaut kāds smadzeņu audzējs. Nē, daktere teica, ka tas ir stress. Es
pasmējos un nedēļu nogulēju mājās, dzerot visādas zāles, tikai ne tās,
kurām instrukcijā kaut ar pušplēstu vārdu būtu minēts pret galvassāpēm.
Kopš tās reizes esmu piedzīvojusi galvassāpes visdažādākajās formās -
kopā ar saaukstēšanos, kopā ar temperatūru, kopā ar sliktu
garastāvokli, kopā ar vēdergripu, ar alkoholu gan ne tik ļoti, ar
alkoholu tik maz, patiesībā, ka tas nemaz neskaitās.
Man ir bail, atzīstos, tagad man ir bail. Tagad man ir tik bail, ka es
ar nepacietību gaidu brāli no Spānijas atpakaļ, bet viņš būs tikai rīt,
un man ir tik bail, ka locītavas sāp, jā, tas man arī jau no bērnības,
nezinu, kāpēc, kad esmu satraukta, man sāp locītavas. Šorīt pamodos ar
aukstiem sviedriem klātu muguru.
Tam nevajadzēja tā notikt, tam nevajadzēja tā beigties, tagad man ir bail no.
Šķiet, tomēr nepietiks ar astoņām.
|
19:07
Māju kopt negribu, mājasdarbu pildīt negribu, gribu sēdēt pretīgās
lupatās, dzert kaut ko garšīgu, atslēgt domāšanu, kājas uz galda,
mūzika skaļi, kaimiņiem nāksies to pieciest līdz vienpadsmitiem, laika
daudz, i don't need this shit, mana mīļākā frāze šodien.
Mūzika: Mc Solaar - La Belle Et Le Bad Boy
|
|
|