|
|
|
Septembris 13., 2005
15:56 - .nights intrelude.
Izkāpu no vilciena un nevarēju nepamanīt to meiteni, kas gāja man pa priekšu - viņas baltās bikses ar rozā puķēm bija neiedomājami apspīlētas, tā ka es pa pusei samiegojusies bezkaunīgi blenzu uz viņas pēcpusi un domāju - kas tas par prikolu, tā teikt, iespīlēties biksēs, kurās tu pat nevari cienījami pastaigāt? Lai nu kā, šķiet, bija kāds, kas to novērtēja, jo viņai pretī iznāca puisis ar lietussargu rokās, apskāva viņu un noskūpstīja, viņi aizgāja man pa priekšu. Pusnaktī nodzisa ielu gaismas, asfalts smirdēja pēc dīķa un vardēm, vēsais vējš galvu darīja skaidrāku, es uzsāku ceļu uz mājām.
Mūzika: nav
|
16:35
Man nomira telefons komā.
|
21:22 - ..
Man nenormāli krīt uz nerviem tās reklāmas, kas visur peld pa virsu, un ja tās vēl nevar dabūt nost - es kļūstu nevaldāma. Mon dieu, es drīz sākšu skaļi lamāties un plēst matus, nu kur var būt kaut kas tik stulbs izdomāts? Vai tiešām tie reklāmlicēji domā, ka tādējādi piesaistīs klientus? Līvu akvaparku es jau ienīstu līdz sirds dziļumiem. Un jau no pirmā acu skata ienīdīšu katru nākamo.
Mīļais dieviņ, kaut šo postu izlasītu atbildīgā persona, un rīt, kad es atkala atvēršu kādu portālu vaļā vai vienalga, ko, tur nebūs nevienas peldošās reklāmas. Es apsolos, es būšu laba meitene. Always, ak dievs, cik pretīgi. Nu, lūdzu, lūdzu, izņemiet tās reklāmas. Mana sirds lūst, kā var kaut kas tik pretīgs vispār cilvēkiem prātā ienākt. Vai tas ir tas, ko jums komunikāciju zinātnēs māca? Kauns, kauns, kauns. Drīz jau vairs nevarēs uz tualeti mierīgi aiziet, pa ventilācijas lūkām būs bezmaksas reklāmradio. Briesmīgi, briesmīgi. Glābjas, kas var.
Mūzika: nav
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |