|
|
|
Septembris 10., 2005
16:30 - .zatoichi.
Tik garlaicīgu, bezsaturīgu un tizlu filmu kā Zatoichi
es vēl nebiju redzējusi. Situāciju neglāba ne alus, ne cepumi, ne
pīppauzes, filmas beigas nevarēju vien sagaidīt. Ja līdz vakarvakaram
es vēl pieļāvu iespēju, ka mūsu dižie kinokritiķi spēj pateikt kaut ko
prātīgu, nu man ar viņiem viss ir skaidrs.
Bez kaut kādām reibinošām vielām to filmu vajadzētu aizliegt skatīties.
Ķīniešiem laikam labākas filmas kā japāņiem.
|
18:50
Izrādās, cilvēki deviņpadsmit gadu vecumā tik tiešām precas. Izrādās,
ka deviņpadsmit gadu vecumā precas tādi cilvēki, no kuriem tas ir
vismazāk gaidāms. Ak, šie Jāņi... Es taču saku, ka viņi jokaini.
Mūzika: Tan Dun - Crouching Tiger & Hidden Dragon
|
23:12
Es tagad uzvilkšu savu mētelīti un iziešu ārā, pastāvēšu lietū, kurš
laikam jau ir cauri, bet sajūta palikusi, tas svarīgāk, ievilkšu dūmu
tā, lai aiziet līdz pirkstu galiem un papēžiem, jāskatās tik', lai
nesāk durties, es paskatīšos uz izplūdušajām ielu lampu gaismām,
pasmaidīšu un nodomāšu - rīt kādu nogalināšu.
Mūzika: Tan Dun, Yo Yo Ma - Farewell
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |