|
|
|
Septembris 2., 2005
08:12 - .līdz nelabumam.
Lai arī ko es darītu, mani nepamet sajūta, ka man ir garlaicīgi. Pat
gulēt ir garlaicīgi. Tas varētu būt izskaidrojums tam, kāpēc esmu augšā
jau no septiņiem. Ir garlaicīgi skatīties Queen Of The Damned, ir garlaicīgi lasīt Ostinas Sense And Sensibility,
ir garlaicīgi sēdēt pie kompja, bet tas ir vienīgais, ko es vēl spēju
padarīt, un, jā, to, ka garlaicīgi ir skatīties televizoru, man laikam
piebilst nevajag.
Un kaut ko svinēt man šovakar arī negribas.
|
14:17
Visapkārt tik daudz skaistu cilvēku, un, lai arī reti kurš no viņiem ir
perfekts, nu labi, neviens nav perfekts, daudzi no viņiem ir tuvu tam.
Es paskatos fotogrāfijas šādas un tādas, un nav starpības, vai bildējis
Patriks Demaršeljērs vai Pēteris no blakus dzīvokļa. Ja bilde
melnbalta, tad es vispār esmu sajūsmā. Nē, nevis sajūsmā, bet bilde
mani paķer.
Nuja, tie cilvēki tātad. Nav starpības vai tur Žizele, vai tur Pētera
draudzene. Kaut kā, jā, kaut kā daudz skaistu cilvēku. Tā pēkšņi. Nē,
drīzāk negaidīti. Un ko es ar to gribēju teikt? Tieši to, ko pateicu un
droši vien arī kaut ko no tā, ko nepateicu. Varbūt arī ne.
Bet jocīgi viņi tik un tā ir. Man, piemēram, šķita, ka zvanīt pie
durvīm un tad laisties lapās bija stilīgi tajā laikā, kad es bērnudārzā
gāju. Laikam esmu izkritusi no aprites.
Es šodien runīga. Droši vien tāpēc, ka logus negribas mazgāt.
Mūzika: Portishead - Glory Box
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |