|
|
|
Jūlijs 29., 2005
01:03 - .apdeits iepriekšiepriekšējam ierakstam.
Atcerējos, ko gribēju teikt. Es beigšu savu dzīvi nabadzībā.
Tie laimīgie laiki, kad es mācēju ietaupīt, šķiet, beidzās līdz ar
astoto klasi, nezinu, kāpēc. Toreiz es varēju iekrāt ne tikai
Ziemassvētkiem vai dzimšanas dienām, bet arī tāpat vien. Tagad es pat
nevaru sakrāt naudu jaunam Vogue vai Harper's Bazaar. Būsim atklāti - pat Ievai
ne. Cik ātri es naudu dabūju, tikpat ātri to iztērēju. Man patīk dzīvot
izšķērdīgi, nu. Man patīk stundām ilgi sēdēt kādā kafejnīcā. Vai bārā, lai gan tur ne tik ļoti.
Man patīk izmest lielu naudu par maziem nieciņiem, no kuriem man
nebūs nekāda labuma. Man patīk sapirkties žurnālus. Man patīk
sapirkties grāmatas. Lielummānija varbūt.
Ai, Bebrīt, palīdzi ar padomu. Nē, ziedo kādu tūkstoti latu labāk.
Mūzika: Delerium feat. Aude - Terra Firma
|
13:41 - .lka.
Nu ko. Tātad būs japāņi. Savu mūžu nebiju piecinieku par domrakstu dabūjusi.
|
17:34 - .kakas.
Kamēr atnācu līdz darbam, gandrīz nomiru ar sirdstrieku.
Aukstajā laikā visi tie pre†ekļi .aka. sienāži bija norimuši žēl, ka ne nomiruši, bet tagad trekni, uzbarojušies un vēl pretīgāki ir atgriezušies. Jebkrā mauriņā, jebkurā zāles kušķī viņi ir paslēpušies un sisina tik skaļi, ka es, pat uzliekot pleijerī volume uz 26 maksimums ir 30 dzirdēju viņus skaidrāk par skaidru. Savā paranojā es tagad raustos arī no katras mušas un taureņa, un katras zaļas, zemē nokritušas lapas. Nu nevaru, nevaru, nevaru, tie lielie, zaļie, pretīgie, treknie, slepkavnieciskie, nemirstīgie sienāži ir vienkārši atbaidoši. Kaut viņi visi apsprāgtu, jel!
|
20:55 - .pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) dr_ca.
Zemeņu šampanietis. Cik perversi. Cik garšīgi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |