|
|
|
Jūnijs 28., 2005
02:43
New York, New York, New York...
Es negribu novecot. Negribu, negribu, negribu. Es gribu dzīvot mūžīgi.
Jā, k, es atceros.
Mūzika: Delerium - Wisdom
|
03:00 - . .
Ideāliste. Sasodīta ideāliste. Ziliem riņķiem zem acīm, nekārtīgiem
matiem, aplūzušiem nagiem. Ideāliste. Un miršu kā ideāliste.
Mūzika: Delerium - Innocente
|
09:29 - .pūce un cīrulis apvienojušies.
Un es neesmu augšā no astoņiem. Kad neguļas, tad neguļas. Kad guļas, tad līdz pēcpusdienai. Maucība kaut kāda. Bezmaz vai jāmeklē darbs. Hmmm...
Nē. :)
Mūzika: Foo Fighters - The Best Of You
|
12:01 - .lakstīgalas.
Kopš kora laikiem stāv prātā, ka balsi ievingrina, dziedot zī-ī-ā-ā-zi.
Jāizdomā kaut kas mazāk tilzs, citādi pašai kauns; pat ja kaimiņi ir
tikai astoņdesmit gadus veca veča un plikpaurains dzērājs.
Tāda čuja, ka esmu nodzērusi un nopīpējusi balsi. Nekad jau neesmu
bijusi diža dziedātāja - korī gāju tikai līdz sestajai klasei apnika rītos agrāk celties,
un tur arī dziedāju tikai otro balsi. Atceros to apkaunojošo dienu, kad
ar daudzenēm izdomājām, ka neiesim vairs uz kori, bet skolotājai nebija
dūšas pateikt, tāpēc mēs vienkārši negājām, un viss. Un tad, mūzikas
stundas laikā skolotāja mūs izsauca priekšā dziedāt, jo redziet, drīz
būšot Lāčplēša diena, korim būs jādzied, un kā tad mēs dziedāsim, ja
nezinām vārdus? Div' dūjiņas gaisā skrēja, lūdzu. Lieki piebilst, ka vārdus nezinājām.
Kā izkūlāmies? Neizkūlāmies. Līdz Lāčplēša dienai samācījāmies,
nodziedājām, saņēmām dūšu, pateicām skolotājai - mums ir otrā maiņa,
stundas sākas vēlu, ļoti negribas tik agri celties, laikam izstāsimies
no kora.
Mūzika: zī-ī-ā-ā-zi
|
14:00 - .delerium. poem.
Fui, man galīgi nelabas domas nāk prātā.
Mūzika: Delerium - A Poem For Byzantium
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |