|
|
|
Aprīlis 5., 2005
17:14
- "Es, protams, esmu apsvērusi iespēju apstāties. Bet tas notiek
visnepiemērotākajā brīdī - tad, kad apstāties vienkārši nav iespējams.
Un, ja esmu sākusi, kāda jēga apstāties? Tāpēc es tikai piebremzēšu."
|
17:41
Nav vēl sajūtas, ka nedēļa būtu sākusies.
Nav vēl sajūtas, ka līdz beigām palicis tik maz.
Nav vēl sajūtas, ka jau tik daudz nodzīvots. Piedzīvots. Varbūt.
Nav vēl sajūtas, ka man būtu 18.
Nav vēl sajūtas, ka es mācītos.
Nav vēl sajūtas, ka "es esmu tā vērta".
Bet ir pavisam nekaitīga, absolūti mierīga pavasara sajūta.
Mūzika: Tan Dun, Yo Yo Ma - Silk Road
|
22:33 - .pa gabaliņiem.
Tas siltais vējiņš, kas bija vakarpusē, kombinācijā ar sauli radīja deja vu
mozaīku. Vasara. Nakts. Ugunskurs. Viegls silts vējiņš. Lūpas
sakarsušas. Mati izspūruši. Siena laiks. Pēc ugunskura dosimies gulēt
sienaugšā. Cerams, nebūs pārāk daudz odu. Labi, viss, ejam gulēt, rīt
atkal tas siens jāgrābj. Bet rītvakar taču arī kurināsim ugusnkuru, vai
ne? Mhm. Jāpaņem segas uz kalnu, lai var ilgāk sēdēt. Viss, pietiks
runāt, jāiet gulēt. Jā, bet miegs nemaz nenāk. Varbūt aizejam
izpeldēties? Jā, kā tad, kaimiņu suns mūs nokodīs. Bet viņu taču
aizveda prom. Ja? Ejam! Ar visām drēbēm. Ar visām drēbēm! Bāc, tās
trepes nu gan var čīkstēt... Skaties, kur kāju liec, neiekāp ne tur,
kur vajag, a to būs kā tajā anekdotē. A varbūt tā nemaz nebija
anekdote, vienkārši, skaties.
Vasaru gribu. Nebūs tā, kā bija, bet būs citādi. Labāk.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |