|
Februāris 28., 2005
07:24 Vakar, lasot savu papīra dienasgrāmatu, kas sākta rakstīt 2004. gada
vasarā, biju vienkārši uz mutes. Tur ir tādas pērles, ka tā dienene
vienkārši IR jāpublicē.
Tikai vispirms jāpagaida, lai visi varoņi nomirst.
|
07:47 Un no rītiem esmu pārāk apstulbusi, lai saprastu, cik ir pulkstenis, cikos sākas skola un cik laika līdz tam man vēl ir. Skatos datorekrāna labajā apakšējā stūrī un nesaprotu, ko tas pulkstentiņš tur rāda. Cipari, kas neko neizsaka.
|
18:16 - .kur tie laiki, kad uz papēžiem staigāju. I nezinu, kā sākt. Nopirku kurpes, nopirku krekliņu, nopirku kreklu.
Veikalā patika, tagad vairs nepatīk. Vienīgi kurpes tādas jaukas.
Laikam. Labāk lai sēž kaste, citādi ieraudzīšu tās vēlreiz un arī visa
patika pāries. Tagad tikai jāiemācās uz papēdenēm staigāt, citādi, ejot
pēc žetongredzena kā žaušos...tā nožaušos.
P.S. Šitais gabals man skan prātā kopš mirkļa, kad klusītēm vārdadienu atzīmēju.
Mūzika: Dirty Dancing - I've Had The Time Of My Life
|
22:39 Jāsāk lietot kaut kādas depresīvisma tabletes.
Agrāk es teicu - tāpat visi mirsim.
Tagad es saku - no tā nemirst.
Pasaule laikam iet uz galu.
|
23:40 Zinātniskais ir pabeigts, 9. martā prezentēšana, bet rietumu frontē bez pārmaiņām.
Mani gandrīz pieķēra, bet gandrīz avīzēs neraksta. Kamēr es negribēšu, neviens mani nepieķers.
Mūzika: Mono - Silicone
|
|
|
|
Sviesta Ciba |