|
Janvāris 24., 2005
11:06 Pusceļā līdz vilcienam man apnika iet, bet es gāju. Desmit minūtes
agrāk kā parasti izgāju no mājas. Iekāpu vilcienā, aizkliboju līdz
sēdvietai korintei pretī. Kāpt pa garajām stacijas trepēm bija
interesanti...Kāpēc viņi tur eskalatorus neizveido? Kā invalīdi tiek
tur augšā un lejā?
Bet es jau neesmu invalīds, vai ne? Man ir tikai sastrutojies kājas īkšķis, spicpurnu zābaki un vājš organisms. Vājais dzimums.
Kad biju aizvilkusies līdz tramvajam, nobraukusi divdesmit minūtes,
izkāpusi no tramvaja, aizklibojusi līdz mājai, uzkāpusi līdz dzīvoklim [lai cik tas dīvaini arī nebūtu, pa trepēm kāpt ir visvieglāk], novilkusi zābakus [spicpurnu zābakus], es apsvēru iespēju uzvilkt tos zābakus atpakaļ.
Atbrīvots no važām, tas mazais sūda pirksts lika man ārdīties tāpat, kā
es vakar ārdījos, kad tajos nolādētajos CSDD uzdevumos nevarēju galīgi
saprast, kas man ir jādara, ja diennakts tumšajā laikā nepietiekamas
redzamības apstākļos man nestrādā kāds no tuvās gaismas lukturiem un
vēl kaut kas, un vēl kaut kas [uzraksts fak csdd uz grāmatas vāka, grāmata vairākas reizes sašvīkāta un atdauzīta pret krēsla stūti un dusmu asaras acīs].
P.S. Un beidzot arī vēstures mācīšanās atmaksājas. Par neatkarības cīņām 9 dabūju.
|
11:39 Poll #5823 eee
Open to: All, results viewable to: AllSTURM?
|
13:58 Un, dieva dēļ, beidziet jautāt, ko pēc 12. -tās darīšu!
upd. Un tagad man pievedīs i zāles, i visādus gardumus (cerams). Ar pompu dzīvojam un slimojam, wii :) Mūzika: De Phazz - No Jive
|
14:58 Es jau neko un vispār - nepievērsiet man uzmanību; man nav, ko darīt,
un es te amzierējos - bet, redz', es te tā gluži nejauši uzdūros munky žurnālam, un, redz', es jau neko, bet, redz', es te tā aizdomājos...munky, ar ko tu ikdienā vēl nodarbojies, atskaitot visādu mīļu bildīšu meklēšanu? :)
|
|
|
|
Sviesta Ciba |