|
|
|
Decembris 27., 2004
16:16 - .sniegbaltīte.
Sēdēja meitene vilcienā un lasīja grāmatiņu. Meitene ar melniem, gariem
matiem, bālu ādu...melnās biksēs, melnos zābakos un kurtkā.
Meitenei aiz muguras nokrekšķēja balss: "Skat', mums pašiem sava Sniegbaltīte..."
Meitene turpina lasīt mazo grāmatiņu.
Balss nākamreiz nokrekšķēja jau no pretējā sēdekļa: "Sniegbaltīte ir...bet kur tavi septiņi rūķīši?"
Meitene pamet ātru skatu uz krekšķošās balss īpašnieku, ierauga viņam
rokās gandrīz tukšu samagonkas pudeli un turpina lasīt mazo grāmatiņu.
Balss nokrakšķ vēlreiz: "Tātad tu ar mani nerunāsi, ja?"
-"Jā."
-"O! Nu vismaz atbildēji! Kā tu mani iepriecināji!"
Meitene ieurbās mazajā grāmatiņā, bet vairāk dzirdēja, ko Krekšķinātājs stāstīja, nekā pati lasīja uz priekšu.
CSDD noteikumu grāmatiņa.
Eksāmens pēc 1 h un 44 minūtēm.
Man.
Garastāvoklis:: satraukums iekšās
|
23:19 - .bez nekādiem "kas?".
Un tad vēl es domāju, ka vajag jaunajā gadā izdarīt to...to...un to...un to arī.
Jauns gads, jauna dzīve. Tāda apņemšanās katra gada beigās man rodas.
Protams, tā arī paliek - tikai tukša apņemšanās, bet, cerams šogad es
centīšos vairāk nekā citkārt. Galu galā, ja es tiešām izdarītu to, ko
esmu apņēmusies izdarīt, man pašai būtu labāk.
Tie mērķi un vēlmes jau tādi sīkumi vien ir. Cits, ja uzzinātu varbūt
pat sāktu nežēlīgi rēkt un sist ar dūrēm pa zemi, bet man tas ir
dzīvības un nāves jautājums.
Būs vai nebūs?
Būt vai nebūt?
Būs būt vai nebūs būt?
Kaut nu būtu. Kaut nu būtu...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |